Mercaniye Çok Yaşa
Lai dzīvo Mercaniye! -Izcils Joke'teyn-
“Tas ir teātra sapnis, kuģis augšā un jūra apakšā”
“Lai dzīvo Mercaniye!” - teātra “Hayali” jaunais sapnis, kas savas saknes smeļas tradīcijās, bet spēku - nākotnē, ar savu dzīvespriecīgo rotaļīgumu, neizskaidrojamo humoru, laikmeta melodijām dziesmās, sirto, longa, sirtaki, maršiem un priekšzīmīgiem tēliem aicina skatītājus laika tunelī.
Pēdējie Osmaņu impērijas laiki... Impērijas krāšņā flote jau divdesmit gadus guļ Zelta ragā... Tāds ir sapnis: viens no desmitiem šīs flotes kara kuģu, kas pūš no iekšienes, ir mūsu kuģis “Mercaniye”. Patiesībā tas ir pasažieru kuģis, kas pirms daudziem gadiem nopirkts no frančiem. Viņi to maskēja kā karakuģi ar lielgabalu pastiprinājumiem un pievienoja flotei. No vienas puses, neadekvātā un nekvalificētā apkalpe, kas līksmoja Kasīpašas kafejnīcās un gāza savu dzīvi, no otras puses, “Mercaniye”, kam bija dārzi, kur klaiņoja vistas, bija jumta lapenes, ganījās govis, un ko State-i 'Aliyye atstāja likteņa varā...
“Zirgs ir jātnieks, zobens ir valkātājs; Mercaniye pieder Asafam Kaptanam.”
Asafs Kaptāns, jūras mīļotājs, divdesmit gadus ar lielu neatlaidību un pacietību gaidīja, kad varēs uzrakstīt varonīgus stāstus par atklātu jūru. Taču šķiet, ka arī šī valsts viņu ir atturējusi no sapņu piepildīšanas. Kopā ar savu apkalpi Şerifu Ali, Kazelu un Mimhalu viņš ir notiesāts uz šo virszemes ciematu ar salauztu aprīkojumu un sapuvušiem korpusiem. Bezgalīgās baumas par karu fonā un ekonomiskā depresija Stambulas iedzīvotājiem uz muguras... Vienīgais liecinieks notiekošajam ir Mesarets, kuģa spoks.
“Mercaniye vai dzimtā pilsēta, dzimtā pilsēta vai Mercaniye?”
“Lietām, kurām nav izskaidrojuma, ir humors,” teica Azizs Nesins...
Smejoties un liekot smieties, mēs varam tikt galā ar to, ko mūsu prāts nespēj aptvert... Ar ko mēs esam pakļauti atkal un atkal... Vēstures lapas, kas, atkārtojoties, iestrēgst dubļos...
“Dzimtene tagad ir dārzs, kas uzbūvēts uz ūdens, katrs krasts, kuram tuvojamies, mums ir svešzemnieks...”
Vai “Korālija” tiešām spēs peldēt?
Vai šis varonīgais stāsts beidzot tiks uzrakstīts?
Vai “Mercaniye” enkurs, ko Stambulas iedzīvotāji kādu pēcpusdienu ar skandējumiem “Lai dzīvo Mercaniye” nosūtīs nezināmā ceļojumā, tiks attīrīts no jūraszālēm?
