Bellapais abatija Ziemeļkiprā: vēsture, notikumi, kā nokļūt, ieejas maksa

Īsumā par vietu

Bellapais abatija (Bellapais Abbey) ir viens no pazīstamākajiem arhitektūras pieminekļiem Ziemeļkiprā. Tā apvieno bagātu vēsturi, gotikas arhitektūru un leģendām apvītu gaisotni. Bellapais paceļas uz kalna virs Kirenijas, tikai dažus kilometrus no piekrastes, ar skatu uz jūru un kalniem – ainava, kas piesaista ne tikai tūristus, bet arī pašus kipriešus. Blakus atrodas tāda paša nosaukuma ciemats ar klusām ieliņām, skatu laukumiem un tavernām.

Abatijas vēsture

Klosteris tika dibināts 12. gadsimtā un gadsimtu gaitā piedzīvoja dažādus laikmetus. Viduslaikos tas bija nozīmīgs garīgais centrs, kur atradās mūku celiņas, refektorijs, bibliotēka un baznīca.

Vēlāk, Lusinjanu un Dženoviešu laikā, komplekss tika paplašināts, pievienojot gotiskās velves, kolonnas un klostergalmu; abatija kļuva ne tikai par reliģisku, bet arī politisku vietu.

Osmāņu iekarošana mainīja klostera likteni: tas zaudēja savu nozīmi un tika izmantots kā noliktava un kazarma. Tikai britu pārvalde 19. gadsimtā sāka restaurāciju, piešķirot drupām jaunu izskatu un padarot tās pieejamas pasaulei. Mūsdienās Bellapais tiek uzskatīts par kultūras mantojumu, ne tikai par pagātnes pieminekli.

Arhitektūra un atmosfēra

Bellapais galvenā iezīme ir tā gotiskās velves, arkas un klostergalms, kas saglabājušies gadsimtiem ilgi. Īpaši iespaidīgs ir refektorijs: tā velvētais zāļu ansamblis ir slavens ar lielisku akustiku, tāpēc šeit notiek koncerti. Akmens kolonnas, vitrāžu fragmenti un sakopti dārzi ap abatiju rada gan mierīguma, gan cildenuma sajūtu. Pat drupu veidā komplekss izskatās monumentāls un staro viduslaiku skaistumu.

Leģendas un nostāsti

Ar Bellapais saistītas daudzas leģendas. Slavenākā vēsta par jaunu princesi, kura tika ieslodzīta klostera mūros, līdz atrada savu patieso mīlestību. Cita leģenda saka, ka pazemes ejās esot apslēpti dārgumi, kurus nav atraduši ne vietējie, ne arheologi. Šie stāsti piešķir vietai īpašu noslēpumainību, padarot pastaigu pa abatiju nevis par sausu vēstures stundu, bet gan par ceļojumu pasaku pasaulē.

Koncerti un festivāli

Mūsdienās Bellapais abatija ir pazīstama ne tikai kā arhitektūras piemineklis, bet arī kā koncertu vieta. Pateicoties lieliskajai akustikai, šeit notiek starptautiski kultūras pasākumi – Starptautiskais mūzikas festivāls un Pavasara klasiskās mūzikas festivāls.

Koncerts šo gotisko sienu ietvaros ir īpaša pieredze: mūzika burtiski iedveš dzīvību akmenī. Programmu var atrast mūsu mājaslapas sadaļā „Pasākumi” kā arī festivālu Facebook lapās: Bellapais Spring Music Festival un International North Cyprus Music Festival.

Kā nokļūt

Bellapais ciemats atrodas tikai piecus kilometrus no Kirenijas, tāpēc brauciens aizņem ne vairāk kā desmit minūtes. Tur var nokļūt ar minibusu (dolmušu), kas kursē katru stundu no 10:00 līdz 19:00 no pieturas pie Limos Restaurant.

Vēl viena iespēja – taksometrs no Kirenijas. Ceļojot ar auto, tuvumā ir neliela autostāvvieta, kas maksā 40 Turcijas liras (cena aktuāla 2025. gada septembrī).

Ja jums nav sava auto, to var noīrēt tiešsaistē, izmantojot meklētāju Economybookings vai tieši pie kādas no autonoma kompānijām Ziemeļkiprā.

Biļetes un darba laiks (2025)

Abatijas apmeklējums ir maksas. Ieejas biļete maksā 50 Turcijas liras no personas (cena aktuāla 2025. gada septembrī), skolēniem un studentiem ir pieejama atlaide. Vasarā abatija ir atvērta no 08:00 līdz 19:00, ziemā – līdz 15:30. Koncertu biļetes tiek pārdotas atsevišķi.

Citas apskates vietas tuvumā

• Lorensa Durela māja — tieši šajā mājā dzīvoja rakstnieks Lorenss Džordžs Durels, kur viņš uzrakstīja savu autobiogrāfisko darbu „Bitter Lemons” („Rūgtie citroni”). Vienu nodaļu viņš veltīja mājokļa iegādei uz salas.

• Idle Tree („Slinkais koks“) — sens simbolisks koks, zem kura labprāt sēž gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji.
• Bellapais ciemats — mājīgas tavernas, suvenīru veikaliņi un skatu laukumi ar panorāmu uz Kireniju un jūru.