Cilvēks, kurš peld uz darbu starp kontinentiem
Labākais veids, kā izvairīties no sastrēgumiem Stambulā — vienā no visblīvāk apdzīvotajām Eiropas pilsētām un visnoslogotākajā pilsētā pasaulē — ir peldēšana.
Pilsētu sadala Bosfora šaurums — šaurs, līkumots jūras šaurums, kas kalpo kā kontinentālā robeža starp Eiropu un Āziju. Lai gan austrumi un rietumi vēsturiski ir atšķīrušies kultūras, reliģijas utt. dēļ, labā dienā var pārpeldēt ar krauli starp tiem 30 minūtēs.
Tieši tā uz darbu nokļūst pārtikas tirgotājs Džengizs Hans. Viņš ieliek savas drēbes un pirmās nepieciešamības preces ūdensnecaurlaidīgā maisā un agrā rītā ienirst Āzijas pusē, lai nopeldētu līdz Eiropas krastam. Hans to dara jau astoņus gadus.
Ziemā vai vasarā, lietū vai saulē, viņš dodas ceļā, izmantojot Turcijas karogus pie apvāršņa, lai pārbaudītu vēja virzienu.
“Turcijā ir 81 miljons cilvēku, pasaulē — miljardi, bet mēs esam daži no tiem, kuri to var atļauties,” teica Hans. “Tā es atslābstu. Kad peldu, visas domas pazūd, iestājas pilnīgs klusums.”
Šis nav izklaides veids iesācējiem. Ir jāzina Bosfors, viļņi, straumes un jāsāk agri, lai izvairītos no pasažieru prāmjiem. Tā ir viena no visnoslogotākajām ūdensceļiem pasaulē, un peldētāji regulāri sastopas ar kruīza kuģiem, naftas tankkuģiem un kravas kuģiem.
Vienreiz Hanu pat nācās izglābt krasta apsardzei, kad viņu ierāva spēcīgā straumē, ko radīja liels kuģis. Tas viņu neatturēja.
“Daži cilvēki ko tādu spēj izdarīt tikai vienu reizi mūžā,” viņš sacīja. “Es to daru ceļā uz darbu.”
![]() |
![]() |