Ziemeļkipras ekonomika parādos: kas valstij sagaidāms pēc 19. oktobra

Ekonomiskā situācija Ziemeļkiprā rada nopietnas bažas, īpaši pirms 19. oktobrī paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Eksperti norāda, ka viens no sarežģītākajiem jaunās valdības uzdevumiem būs budžeta problēmu risināšana un valsts parāda pieauguma pārvaldība.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem 2025. gadā valsts jau ir aizņēmusi aptuveni 19 miljardus Turcijas līru, izdodot iekšzemes obligācijas. No 11. februāra līdz 25. augustam tika rīkotas 22 iekšzemes aizņēmumu izsoles. Papildus Centrālā banka piesaistīja ārvalstu valūtā kredītus aptuveni 2,4 miljardu līru apmērā.

Šajā kontekstā strauji pieaug iedzīvotāju un uzņēmumu parādu slogs. Banku kopējais kredītu portfelis sasniedzis 164 miljardus līru, kas ir par 55 % vairāk nekā pirms gada. No tiem patēriņa kredīti veidoja 28 miljardus līru (+56 % gada laikā), bet kredītkaršu parādi sasniedza 8,5 miljardus līru, kas ir par 69 % vairāk.

Ekonomi šo procesu sauc par “parādu-kredītu slazdu”. Augsts aizņēmumu līmenis kopā ar ēnu ekonomikas apjomu, kas tiek lēsts līdz 80 %, rada šaubas par līdzsvarota budžeta sastādīšanu 2026. gadā.

Līdz vēlēšanām parlamenta un valdības darbs faktiski ir apturēts, un visi galvenie lēmumi atlikti. Analītiķi vienojas, ka pēc 19. oktobra jaunajai valdībai būs ātri jāizstrādā budžeta stabilizācijas un parādu restrukturizācijas plāns, kas prasīs laiku un plašu politisko atbalstu.