Ģirnes mērs nosauca ieroču licenču skaita pieaugumu par sistēmiskas krīzes pazīmi

Ģirnes mērs Murats Šenkuls izteica asu kritiku par atļauju izsniegšanu ieroču nēsāšanai, nosaucot pašreizējo situāciju par «sabrukuma atzīšanu».

Viņš vērsās pie sabiedrības sociālajos tīklos, ironiski ierosinot palielināt izsniegto atļauju skaitu no «labajiem, bet nepietiekamajiem» 600 līdz 6000, lai iedzīvotāji paši nodrošinātu savu drošību pieaugošā noziedzības spiediena apstākļos.

Šenkuls uzsver, ka viņu satrauc nevis pašu atļauju esamība, bet gan cilvēku bezspēcība, kuri spiesti meklēt ieročus, lai aizsargātu sevi: «Nepareizi saprot: runa nav par cilvēku vēlmi aizsargāties, bet par to, ka mēs atstājām viņus bezizejas situācijā,» viņš paskaidroja.

Pēc tam mērs uzdod galveno jautājumu: «Kāpēc mūsu cilvēkiem vajadzīgas ieroču licences?» — un apgalvo, ka šīs 600 atļaujas ir «sabrukuma atzīšana» pašreizējā sistēmā.

Savos spriedumos Šenkuls saista atļauju skaita pieaugumu ar nepareizu valsts politiku. Viņš apsūdz varu tajā, ka tā veicinājusi naudas atmazgāšanu caur likumdošanu un nodokļu mehānismiem, padarot valsti pievilcīgu noziedzīgām grupām. Vēlāk šī kontrole tika zaudēta, un «te ir atļauja — lai katrs pats par sevi».

Viņš uzdod retoriskus jautājumus: «Vai šāvieni un incidenti ar šaujamieročiem notiek bezmērķīgi?» — atgādinot, ka «lode nejautā adresi» un trāpa negaidīti.

Tam seko kritika par anonīmu ieroču atļauju izsniegšanu, ko parakstījuši bezvārda ierēdņi, kā arī apgalvojums, ka vara ir zaudējusi saikni ar sabiedrības reālajām problēmām. Pēc viņa domām, ir pienācis laiks «atmosties» un saprast, ka pašreizējā situācija ir uzkrāto kļūdu un atšķirtības no tautas rezultāts.

Šenkuls noslēdz savu vēstījumu ar aicinājumu uz pārmaiņām: viņš atsakās būt daļa no sistēmas, kas pieļāva krīzi, un aicina iedzīvotājus darīt to pašu — pretējā gadījumā pašreizējā situācija kļūs par smagu mantojumu gan senčiem, gan nākamajām paaudzēm.