Pircēji un pārdevēji sūdzas par cenu pieaugumu tirgū Girnē

Girnes vakara tirgū gan tirgotāji, gan pircēji pauž neapmierinātību par straujo cenu kāpumu. Neskatoties uz tirgotāju pūlēm saglabāt preces pieejamā līmenī, iedzīvotāji apgalvo, ka produkti kļuvuši pārāk dārgi. Paši tirgotāji norāda, ka tirgus turpina darboties, taču pirkumu apjoms ievērojami sarucis. Abas puses no varas iestādēm sagaida konkrētus pasākumus inflācijas ierobežošanai.

Pārdevēju viedoklis

Iltifats Bainuroglu atzīmēja, ka pārdošana nav slikta, tomēr pircēji nonākuši smagā situācijā. Laika apstākļu izmaiņu dēļ samazinājusies lauksaimniecības ražošana, kas izraisījusi cenu pieaugumu. Viņš uzsvēra, ka pats kā patērētājs saskaras ar tām pašām grūtībām. Pēc viņa teiktā, ar rudens iestāšanos un jaunā ražošanas cikla sākumu situācija varētu nedaudz uzlaboties.

Ali Keskin stāstīja, ka tirdzniecība norit lēni: daļa pilsētnieku devusies atvaļinājumā, bet ģimenēm radušies papildu izdevumi sakarā ar mācību gada sākumu. Viņš uzsvēra, ka augļu un dārzeņu cenas strauji svārstās: „Dažreiz tomāti maksā 15–20 liras, bet tad pēkšņi pieaug līdz 120.” Viņa ieskatā šādos apstākļos daži pārdevēji vairāk domā par peļņu nekā par iedzīvotāju pirktspēju.

Ismails Altans piebilda, ka, neskatoties uz augstajām cenām, cilvēki turpina nākt uz tirgu un cenšas pirkt tikai nepieciešamāko, kaut arī mazākos apjomos. Ergins Kazavanali arī norādīja, ka pircēju sūdzības ir, tomēr tirdzniecība turpinās.

Īpaši dārgi kļuvuši rieksti un žāvēti augļi. Pēc Kadira Ertirka teiktā, šīs preces faktiski pārvērtušās par luksusa precēm. Viņš paskaidroja, ka iepirkuma cenas zemesriekstiem un pistācijām ir ļoti augstas, un pat ar minimālu uzcenojumu gala cena kļūst nepieejama lielākajai daļai pircēju.

Pircēju viedoklis

Girnes iedzīvotāji arī sūdzas par dārdzību. Dželals Tunčers norādīja, ka cenas ir salīdzināmas ar ASV vai Apvienoto Karalisti, bet ienākumu līmenis Kiprā ir ievērojami zemāks. Viņš sacīja, ka dažkārt rodas vēlme boikotēt tirgu, bet saprot, ka vienatnē situāciju tas nemainīs.

Kanana Tanrisevena pastāstīja, ka tagad spiesta pirkt produktus “pa pusēm”, jo ienākumi vairs nesedz iepriekšējos apjomus.

Merija Č. Bahadi atzīmēja, ka pašu ražošanas trūkums un atkarība no piegādēm no ārpuses virza cenas augšup. Viņa minēja piemērus: 100–130 liras par kilogramu tomātu, 100 liras par gurķiem un 150 liras par pupām. Pēc viņas domām, kamēr lauksaimniecība valstī nedarbosies ar pilnu jaudu, tirgus zaudē jēgu, jo cenas tajā gandrīz neatšķiras no lielveikaliem.

Citi pircēji atzina, ka vairs nespēj plānot ģimenes budžetu: pat standarta dārzeņu un augļu komplekts kļūst pārāk dārgs. Daži nosauca situāciju par “beznādejīgu”.

Kopējie secinājumi

Girnes tirgus atspoguļo plašāku strauja cenu kāpuma problēmu, kas skar gan ražotājus, gan patērētājus. Tirgotāji sūdzas par izmaksu pieaugumu laika apstākļu, transporta izdevumu un dārgāku izejvielu dēļ, savukārt pircēji atzīmē, ka tirgus, kas agrāk tika uzskatīts par pieejamāku, tagad gandrīz neatšķiras pēc cenām no veikaliem.

Gan pārdevēji, gan pircēji vienojas par vienu: valstij jāiejaucas. Tas varētu būt vietējās lauksaimniecības atbalsts, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi vai pasākumi loģistikas izmaksu samazināšanai. Pašlaik iedzīvotāji cer, ka situācija mainīsies un viņi atkal varēs iegādāties pārtiku bez pārmērīgiem tēriņiem.