Mājdzīvnieka zaudējums var izraisīt smagas un ilgstošas sēras

Mājdzīvnieka zaudējums var cilvēkam izraisīt ilgstošu sēru traucējumu, kas smaguma ziņā ir salīdzināms ar tuva cilvēka zaudējumu.

Ilgstošs sēru traucējums ir psihisks stāvoklis, kas var ilgt mēnešiem vai pat gadiem. To pavada spēcīgas ilgas, sajūta, ka zaudēta daļa no sevis, apātija, sociālā izolācija un grūtības ikdienas dzīvē.

Pētījums balstīts uz 975 pieaugušo aptauju Apvienotajā Karalistē. Tika konstatēts, ka 7,5% cilvēku, kuri zaudējuši mājdzīvnieku, atbilda ilgstoša sēru traucējuma klīniskajiem kritērijiem. Šis rādītājs bija aptuveni tāds pats kā cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvu draugu, un tikai nedaudz zemāks nekā brāļa, māsas vai partnera zaudējuma gadījumā.

Augstāki traucējuma rādītāji tika konstatēti tikai pēc vecāku (11,2%) un bērnu (21,3%) nāves. Vienlaikus aptuveni 20% respondentu, kuri piedzīvojuši gan cilvēka, gan dzīvnieka zaudējumu, atzina, ka mājdzīvnieka zaudējums viņiem bijis smagāks.

Pētījuma autori uzsver, ka, neraugoties uz izplatīto uzskatu, ka “sēras par dzīvnieku ir mazāk nopietnas”, šādu sēru psiholoģiskās izpausmes pilnībā sakrīt ar reakciju uz cilvēka nāvi.

Pētījuma vadītājs, Mejnūtas Universitātes (Īrija) psiholoģijas profesors Filips Hailands norādīja, ka iegūtie dati liek apšaubīt esošās diagnostikas pieejas. Pēc viņa teiktā, pašreizējās klīniskās vadlīnijas neparedz ilgstoša sēru traucējuma diagnozi pēc dzīvnieka nāves, ko viņš raksturoja kā zinātniski nepamatotu un nejūtīgu pret cilvēku reālo pieredzi.

Hailands uzsvēra, ka mājdzīvnieka zaudējuma izslēgšana no diagnostikas kritērijiem neatspoguļo ne psiholoģisko, ne evolūcijas realitāti un prasa pārskatīšanu.