Vīrietim Dienvidkiprā atklātas govju trakuma slimības pazīmes.

Turku kipriešu veterinārārstu asociācija un veterinārā savienība publicēja rakstisku paziņojumu presei par varianta Kreicfelda–Jakoba slimības (vCJD) konstatēšanu turku kiprietim Dienvidkiprā. Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība pārskatīt higiēnas, bioloģiskās drošības un sabiedrības veselības pasākumus dzīvnieku barības ražošanas ķēdē Ziemeļkiprā.

Prionu slimības ietver nāvējošas nervu sistēmas slimības, piemēram, liellopu sūkļveida encefalopātiju (BSE), aitām un kazām raksturīgo skrēpi, kā arī cilvēku varianta Kreicfelda–Jakoba slimību. Šīs slimības izraisa proteīnu strukturāla sabrukšana un noved pie neatgriezeniskas smadzeņu deģenerācijas. Skrēpis īpaši izceļas ar savu lipīgumu un ilgo inkubācijas periodu, kas ļauj tam gadiem nemanāmi izplatīties ganāmpulkos, īpaši starp aitām un kazām.

Dienvidkiprā tiek īstenotas programmas BSE un skrēpja izskaušanai un uzraudzībai saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem. Pēc kaušanas liellopi no riska grupām tiek pārbaudīti uz prionu klātbūtni, un noteiktu audu nonākšana pārtikas ķēdē ir aizliegta. Cīņā pret skrēpi tiek veikti ģenētiskās rezistences testi, no ganāmpulkiem izņemti augsta riska dzīvnieki un fermās ieviesti bioloģiskās drošības pasākumi.

Ziemeļkiprā nav ne valsts mēroga skrīninga programmas, ne profilaktisko pasākumu plāna šo slimību apkarošanai. Tas rada risku lopkopības nozarei un sabiedrības veselībai.

Veterinārmedicīnas asociācijas izsludinātie piesardzības pasākumi svarīguma secībā ir šādi:

Nelicencētu un nekontrolētu kautuvju slēgšana, kā arī esošo kautuvju atbilstības nodrošināšana higiēnas normām un likumdošanai.

Augsta riska orgānu, kas var saturēt prionu slimības, nonākšanas pārtikas ķēdē novēršana un to droša iznīcināšana kautuvēs.

Regulāras uzraudzības un laboratorisko pārbaužu organizēšana BSE un skrēpja noteikšanai.

Ģenētiski izturīgu šķirņu pret skrēpi noteikšana un audzēšana mazo atgremotāju vidū un to izplatīšana ražotājiem.

Veterinārās nodaļas finanšu un personāla kapacitātes palielināšana.

Veterinārmedicīnas asociācija paziņoja, ka jāatrisina departamenta personāla un budžeta trūkuma problēma. Paziņojumā norādīts, ka neseni tādu slimību uzliesmojumi kā zilā mēle un aitu un kazu bakas ir parādījuši pašreizējās struktūras neefektivitāti.

Paziņojums noslēdzas ar šādu aicinājumu:

“Mēs aicinām visas iestādes, īpaši Lauksaimniecības un dabas resursu ministriju, nekavējoties ieviest zinātniski pamatotus pasākumus. Pienācīga kontrole un uzraudzība ļaus aizsargāt gan mūsu ganāmpulkus, gan nodrošināt pārtikas drošību sabiedrības galdā.”

Tika paziņots, ka nav pamata sabiedrības satraukumam un nav nepieciešams ierobežot gaļas un piena produktu patēriņu, kas iegūti no reģistrētām un veterināri pārbaudītām kautuvēm. Tika uzsvērts, ka slimība nepārnēsājas no cilvēka uz cilvēku un ka risku var kontrolēt, nepieļaujot augsta riska audu nonākšanu pārtikas ķēdē.

“Nedrīkst aizmirst, ka agrīna prionu slimību profilakse glābj dzīvības. Šo risku var novērst ar caurspīdīgu un apņēmīgu cīņu, kas balstīta uz zinātniskām zināšanām,” teikts paziņojumā.