Zinātnieki atklāja, ka novecošana tiek pārnesta caur asinīm

Dienvidkorejas pētnieki no Korea University ir guvuši nozīmīgu atziņu par to, kā novecošana izplatās organismā. Pēc viņu datiem, novecošana nav vienkārši atsevišķu šūnu nodiluma rezultāts, bet sistēmisks process, kas caur asinīm var tikt pārnests no vienas audi uz citu. Galvenais šā signāla «pārvadātājs» izrādījās olbaltumviela HMGB1 tās atjaunotajā formā (ReHMGB1).

Pētījumos pētnieki atklāja, ka no novecojošajām šūnām izdalītais ReHMGB1 nonāk asinīs un aktivizē novecošanas procesus citās organisma daļās. Tas noved pie audu spējas atjaunoties samazināšanās, iekaisuma pastiprināšanās un orgānu darbības pasliktināšanās.

Kad zinātnieki mēģināja neitralizēt ReHMGB1 ar speciālām antivielām, rezultāts bija iespaidīgs: laboratorijas žurkām būtiski samazinājās novecošanas pazīmes, uzlabojās muskuļu audu atjaunošanās un palielinājās fiziskā aktivitāte pēc traumām.

Projektu vadītāja profesore Ok‑Hee Chung paskaidroja, ka viņiem pirmo reizi izdevies pierādīt, ka novecošana nav tikai lokāls, bet arī sistēmisks process. Un ReHMGB1 spēlē galveno lomu tās «izplatīšanā». Turklāt viņi demonstrēja, ka tāda paša proteīna oksidēta forma (OxHMGB1) neizraisa līdzīgu efektu, padarot ReHMGB1 par specifiskāku mērķi turpmākajām terapijām.

Rezultātā, ievadot ReHMGB1 eksperimentālajiem dzīvniekiem, tika novērota p21 un p16 gēnu aktivitātes paaugstināšanās — klasiski šūnu novecošanas biomarkeri — kā arī iekaisuma faktoru līmeņa pieaugums, kas apstiprina tā lomu vecuma izmaiņu aktivizēšanā. Taču ievadot neitralizējošas antivielas, šie procesi palēninājās, un audu reģenerācija paātrinājās.

Pētījums publicēts prestižā starptautiskajā žurnālā Metabolism – Clinical and Experimental, un tā nozīmi jau atzinuši eksperti no Berkli un Tafsi universitātēm.

Šī atklājuma rezultātā iespējams izstrādāt jaunas pieejas novecošanās terapijai un vecuma slimību apkarošanai — ne tikai lokāli, bet visā organismā.