"Dienvidkipra izmanto īpašumtiesību jautājumu kā politisku ieroci," sacīja akadēmiķe Emete Gözjugüzelli.

Starptautisko tiesību eksperte Emete Gözjugüzelli intervijā KIBRIS TV norādīja, ka Ziemeļkipras vārdā īstenotā politika par "divām vienlīdz suverēnām valstīm" ir novājējusi grieķu pozīcijas. Gözjugüzelli uzsvēra, ka grieķu administrācija ir pārvērtusi īpašumtiesību jautājumu par politisku instrumentu un cenšas paplašināt vienotās suverenitātes koncepciju uz ziemeļiem.

Gözjugüzelli sacīja, ka ar šādām darbībām Dienvidkipra vēlas sēt bailes, nemieru un nedrošību sabiedrībā un piebilda: "Viņi cenšas iedvest pilsoņiem bailes: 'Vai mani rīt arestēs?'. Tā ir psiholoģiskā kara metode."

Gözjugüzelli arī norādīja, ka grieķu kipriešu administrācija zaudēja savu "īpašuma karti", kad 2005. gadā sāka darboties Nekustamā īpašuma komisija, kas ir starptautisko tiesību atzīts iekšējais tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

"Grieķu kipriešu puse vairākkārt vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lai apstrīdētu šīs komisijas leģitimitāti, taču tas viņiem neizdevās," sacīja Gözjugüzelli, apgalvojot, ka grieķu kipriešu administrācija vēlāk izstrādāja pretpasākumus, manipulējot ar savu iekšējo likumdošanu.

Gözjugüzelli informēja, ka Dienvidkipras grieķu administrācija cenšas zastraut ārvalstu investorus un nekustamo īpašumu darījumos iesaistītos, draudot ar arestu, un ka 2006. gadā pieņemtais likums paredz kriminālsankcijas īpašuma aģentiem, kas darbojas Ziemeļkiprā, un tas rada nopietnu apdraudējumu.

Gözjugüzelli arī komentēja prezidenta Ersina Tatara paziņojumu, ka "ja aresti nebeigsies, trīspusējas sarunas nenotiks", un norādīja, ka šādu nostāju balsta nopietns diplomātiskais pamatojums. Viņa atzīmēja, ka grieķu puse vienmēr ir traucējusi sarunām, uzsverot īpašumtiesību un suverenitātes jautājumus.