Augstākās izglītības diploms vairs nav darba devēju prioritāte

Diploms vairs nav panākumu garantija: darba tirgus mainās.

Ilgu laiku augstākā izglītība tika uzskatīta par “zelta biļeti” uz stabilu darbu un finansiālu labklājību. Taču jaunākā Goldman Sachs analīze būtiski atspēko šo optimismu: darba tirgus nesenajiem augstskolu absolventiem ir tik ļoti sarucis, ka viņu priekšrocības salīdzinājumā ar vienaudžiem bez diploma ir kļuvušas minimālas – viszemākās pēdējo desmitgažu laikā.

Galvenā ekonomista Jāna Hacija vadītā komanda uzdeva tiešu jautājumu: vai absolventiem šodien patiešām ir vieglāk atrast darbu? Atbilde – neiepriecinoša. Neskatoties uz kopumā veselīgo darba tirgu, jaunie speciālisti ar diplomiem atrodas neapskaužamā situācijā. Ziņojums brīdina par satraucošu tendenci – tā sauktā “drošības prēmija” par augstāko izglītību strauji izzūd.

Absolventi zaudē priekšrocības

Agrāk diploms samazināja bezdarba risku, taču tagad šis efekts gandrīz izzudis. 2025. gada maijā bezdarba līmenis starp koledžu absolventiem vecumā no 22 līdz 27 gadiem bija 3,8 %, kas jau pārsniedz pilnas nodarbinātības normu. Gada laikā tas sasniedza 4,6 %. Vēl svarīgāk – atšķirība starp absolventiem un tiem, kuri neieguva augstāko izglītību, samazinājusies līdz simboliskiem -2,8 procentpunktiem, agrāk bija -4,1. Citiem vārdiem – diploms vairs nav būtisks aizsargs pret bezdarbu.

Darba meklēšana vairs nav par labu izglītotajiem

Vēsturiski absolventi atrada darbu ātrāk nekā tie, kas neapmeklēja augstskolu. Taču 2025. gadā šī atšķirība ir tikai 0,9 procentpunkti. Salīdzinājumam: agrāk tā sasniedza ievērojamus 8,3 punktus. Tas ir saistīts ne tikai ar pandēmijas sekām un zemu kvalifikācijas nozaru atveseļošanos, bet arī ar to, ka “baltā apkaklīte” nozares – finanšu, IT un biznesa pakalpojumi – nesteidzas izsludināt jaunas vakances.

Darba tirgus līdzdalība: satraucoši signāli

Kaut arī bezdarba plaisa samazinās, darbaspēka līdzdalība kļūst nevienmērīgāka. Kopš 90. gadu beigām jaunieši bez diploma ievērojami retāk iesaistās darba tirgū – mīnus septiņi procentpunkti, salīdzinot ar mīnus diviem absolventu vidū.

Lai arī vairāk jauniešu mācās un nestrādā – kas var būt laba investīcija nākotnē –, strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vienkārši “izkrituši” no darba dzīves bez redzama iemesla. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuriem nav augstākās izglītības. 30 gadu laikā viņu īpatsvars ir dubultojies. Tas norāda uz drūmu tendenci: arvien vairāk jauniešu zaudē ticību darba iespējām un vienkārši pazūd no darba tirgus redzesloka.