Eiropa ir tuvu: Francijas prezidenta vizīte Kiprā kā kolektīvās drošības signāls

Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Kiprā, kas notika kopā ar Grieķijas premjerministru Kiriaku Micotaki, kļuva par svarīgu politisku signālu visai Eiropas Savienībai. Tikšanās ar Kipras Republikas prezidentu Nikosu Kristodulidi Andreasa Papandreu aviobāzē Pafā nodemonstrēja Eiropas valstu gatavību operatīvi reaģēt uz drošības apdraudējumiem Vidusjūras austrumos.

Uz dronu un raķešu uzbrukumu fona, kuriem tika pakļauta sala, Francijas līdera vizīte un Francijas militāro spēku klātbūtne reģionā kļuva par uzskatāmu Eiropas solidaritātes izpausmi. Kiprai šim brīdim ir īpaša nozīme: sala saņēma skaidru signālu, ka tā nepaliks viena pret apdraudējumiem un agresiju.

Uzstājoties bāzē Pafā, Kipras prezidents Nikoss Kristodulidis uzsvēra vizītes simbolisko un politisko nozīmi. Pēc viņa teiktā, Francijas līdera klātbūtnei ir «būtiska nozīme Kiprai un visai Eiropai». Viņš pateicās Francijai par ātro reakciju un praktisko atbalstu, uzsverot, ka Kipras drošība ir tieši saistīta ar Eiropas drošību.

Kipras prezidents arī atzīmēja notiekošā simbolismu. Fregašu «Kimon», kas iesaistīta operācijā, sauc viena no grieķu vēstures dižāko admirāļu vārdā, kurš cieši saistīts ar Kipru.

Pēc Kristodulida teiktā, Francijas, Grieķijas, Itālijas un Spānijas līdzdalība parāda, ka Eiropas solidaritāte ir ne tikai politiska deklarācija, bet arī reāla rīcība.

Tajā pašā laikā Kipra uzsver savas lomas humanitāro raksturu notiekošajos pasākumos. Republika nepiedalās militārajās operācijās, aprobežojoties ar humanitāro darbību. Tomēr valsts vēsturiskā pieredze, kuras teritorijas daļa joprojām ir okupēta, piešķir īpašu jūtīgumu drošības un stabilitātes jautājumiem.

Francija savukārt lika saprast, ka notiekošo Kiprā uzskata par visas Eiropas drošības jautājumu. Pēc Emanuela Makrona teiktā, uzbrukums Kiprai faktiski nozīmē apdraudējumu visai Eiropai.

Parīze operatīvi reaģēja uz uzbrukumiem. Uz reģionu tika nosūtīta fregate «Languedoc», kā arī pretgaisa aizsardzības vienība «Mistral». Svarīgs aizsardzības pozīciju stiprināšanas elements bija Francijas aviācijas bāzes kuģa Charles de Gaulle (R91) un tā trieciengrupas klātbūtne salas tiešā tuvumā.

Makrons uzsvēra, ka šīm darbībām ir aizsardzības raksturs un tās ir vērstas uz Eiropas pilsoņu drošības garantēšanu un stabilitātes uzturēšanu reģionā. Francija nodomājusi saglabāt aktīvu militāro klātbūtni stratēģiski svarīgos rajonos — Vidusjūrā, Hormuza šaurumā un Sarkanajā jūrā.

Īpašu nozīmi Francijas prezidents piešķīra starptautiskajai sadarbībai. Viņš atzīmēja Grieķijas un citu Eiropas valstu ieguldījumu, kā arī uzsvēra Atēnu vadītās operācijas «Vairogs» lomu. Šīs operācijas ietvaros divi karakuģi tiks nosūtīti uz Sarkano jūru, lai garantētu jūras ceļu drošību.

Francijas prezidenta un Grieķijas premjerministra kopīgā parādīšanās Kiprā kļuva ne tikai par diplomātisku žestu, bet arī par Eiropas politiskās vienotības demonstrāciju. Kipras sabiedrībai tas kļuva par svarīgu apstiprinājumu tam, ka Eiropas partneri ir gatavi atbalstīt valsti krīzes apstākļos.

Notikumi ap Kipru arī aktualizē plašāku jautājumu par Eiropas drošības sistēmas nākotni. Pagaidām Eiropas valstis uz apdraudējumiem reaģē galvenokārt ar situatīviem lēmumiem un koalīcijām. Tomēr pašreizējā situācija rāda, ka šādi mehānismi pakāpeniski var pāraugt stabilākā un institucionālā sistēmā.

Kolektīvās reakcijas pieredze uz apdraudējumiem Vidusjūras austrumos stiprina argumentus par drošības sadarbības padziļināšanu Eiropas Savienības ietvaros. Ilgtermiņā runa varētu būt par pakāpenisku šādu ad hoc lēmumu pārvēršanu pilnvērtīgos visas Eiropas aizsardzības instrumentos — pat līdz Eiropas armijas izveidei.

Emanuela Makrona vizīte Kiprā parādīja, ka Eiropa jau spēj rīkoties kā vienota stratēģiska drošības telpa. Nākamais solis varētu būt šīs solidaritātes institucionalizācija — politisko signālu un pagaidu lēmumu pārvēršana stabilā Eiropas aizsardzības arhitektūrā.