Pētījums: klimata pārmaiņas līdz 2050. gadam varētu Kipras ekonomikai izmaksāt 29 miljardus eiro

Kipras Universitātes Ekonomisko pētījumu centrs ir novērtējis, kā klimata pārmaiņas ietekmēs valsts ekonomiku — gan makrolīmenī, gan atsevišķās nozarēs. Pēc ekspertu aprēķiniem, nelabvēlīga scenārija gadījumā kopējie zaudējumi līdz 2050. gadam var sasniegt 29 miljardus eiro.

Autori uzsver, ka kaitējuma apmērs ir atkarīgs no tā, cik ātri valsts sāks rīkoties. Pētījumā aplūkoti vairāki scenāriji, un ilgtspējīgākas pieejas gadījumā zaudējumus varētu samazināt līdz aptuveni 4 miljardiem eiro.

Pētījumā galvenokārt tiek vērtēti fiziskie riski — temperatūras paaugstināšanās sekas, vides stāvokļa pasliktināšanās un ar to saistītie ekonomiskie efekti. Tāpat tiek parādīts, kā saimnieciskā darbība ietekmē dabu un kā tas atgriežas papildu izmaksu un risku veidā.

Starp instrumentiem, kas, pēc pētnieku domām, varētu palīdzēt stabilizēt situāciju, ir:

• ieguldījumi tīras enerģijas infrastruktūrā;
• subsīdijas un stimuli “zaļo” risinājumu ieviešanai;
• oglekļa nodokļa ieviešana (par CO₂ emisijām).

Atsevišķa sadaļa veltīta piesārņojuma avotiem. Tiek norādīts, ka aviotransports sniedz būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisijās — pieaugot pasažieru plūsmai lidostās, palielināsies slodze uz vidi.

Tāpat norādīts, ka elektroenerģijas ražošanas nozare ir saistīta ar augstām sēra oksīdu emisijām. Eiropas klimata politika paredz to būtisku samazināšanu, tāpēc enerģētikas dekarbonizācija tiek nosaukta par vienu no galvenajiem uzdevumiem.

Jūras transportā tiek fiksēts kaitīgo emisiju samazinājums, taču kopumā uzsvērts, ka vairākos virzienos Kipras nozares piesārņo vidi vairāk nekā līdzīgas nozares ES valstīs — lielā mērā modernāku tehnoloģiju un procesu dēļ kontinentālajā Eiropā.