Gaisa un ūdens kvalitāte Kiprā 2025: putekļi, noplūdes un ūdensvada stāvoklis

2025. gadā Kipra saskārās ar ekoloģijas problēmām: putekļu līmenis trīsreiz pārsniedza normu, naftas produktu noplūdes pie Limasolas, zaudēti 12 “Zilie karogi” pludmalēs, bet krāna ūdens joprojām ir drošs.

Gaisa piesārņojums Kiprā

Galvenā salas ekoloģiskā problēma ir gaisa piesārņojums ar putekļiem. 2024. gadā Nikosija bija starp visvairāk piesārņotajām ES galvaspilsētām: PM2,5 un PM10 daļiņu līmenis gandrīz trīsreiz pārsniedza Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus.

Īpaši bīstami ir “putekļu epizodes” — periodi, kad vēji atnes putekļus no Sahāras un Tuvajiem Austrumiem. Šajās dienās daļiņu koncentrācija var pārsniegt normu vairākas reizes. Situāciju pasliktina klimata pārmaiņas, transporta pieaugums un aktivitāte tūrisma sezonā.

Jūras ūdens kvalitāte

2025. gada vasarā Kiprā notika vairāki incidenti, kas ietekmēja jūras vidi:

• maijā britu bāze atzina, ka ūdens Lady’s Mile pludmalē nav piemērots peldēšanai;

• jūnijā notika naftas produktu noplūde Moni apkaimē;

• jūlijā smagās degvielas noplūde piesārņoja jūru pie Austrum-Limasolas.

Šo gadījumu dēļ Kipra 2025. gadā zaudēja 12 “Zilos karogus” — starptautiskus apbalvojumus, kas apliecina pludmaļu tīrību un drošību.

Saldūdens deficīts

Kipra tradicionāli cieš no saldūdens trūkuma. Ziemas nokrišņu daudzums samazinās, ūdenskrātuves līmenis krītas, un sausuma periodi kļūst ilgāki. Valdība aktīvi attīsta atsāļošanas sistēmu. Tomēr tas ir dārgs un energoietilpīgs process, kas rada ekoloģiskus riskus sālsūdens novadīšanas dēļ atpakaļ jūrā.

Ūdensvada ūdens Kiprā

Tajā pašā laikā Nikosijas Universitātes pētījumi apstiprina: ūdensvada ūdens Kiprā joprojām ir drošs. Lai gan caurulēs tiek konstatēti mikroorganismi, tie nerada veselības riskus, bet dažos gadījumos pat stabilizē ūdens kvalitāti.

Galvenā problēma ir novecojusī infrastruktūra. Tiek lēsts, ka līdz pat 40% ūdensvada ūdens zūd noplūžu dēļ, kas samazina sistēmas efektivitāti un palielina sekundārā piesārņojuma risku.