Katrs ceturtais mājokļa pircējs Kiprā nav ES pilsonis

Gandrīz ceturtā daļa no visiem nekustamā īpašuma darījumiem Kiprā tiek veikta ar ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi. Par to teikts jaunākajā Kipras Republikas ģenerālauditoru ziņojumā, kas prezentēts parlamenta iekšlietu komitejas sēdē.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2024. gadā 27,4 % nekustamā īpašuma darījumu tika noslēgti ar trešo valstu pilsoņiem. No 2025. gada janvāra līdz jūlijam šādu pircēju īpatsvars bija 26 % no kopējā darījumu skaita. Deputāti pauda bažas, ka faktiskie skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo ārzemnieki bieži iegādājas īpašumus caur Kiprā reģistrētiem juridiskiem uzņēmumiem, formāli uzrādot darījumu kā vietējo.

Ziņojumā norādīts uz stabilu darījumu skaita pieaugumu pēdējos gados:

• 2020. gads — 873 pirkumi,
• 2021. gads — 1 070,
• 2022. gads — 1 471,
• 2023. gads — 2 458,
• 2024. gads — 2 511 darījumi.

Visvairāk īpašumu ārzemnieki iegādājas Pafosas apgabalā, kur nozīmīga daļa pircēju nāk no Apvienotās Karalistes. Citās teritorijās dominē pircēji no Ķīnas (16 %), Libānas (16 %), Krievijas (14 %) un Izraēlas (10 %).

Parlamenta komitejas pauda satraukumu par kontroles mehānisma trūkumu pēc darījumu noslēgšanas: pašlaik valsts neveic pārbaudes, lai apstiprinātu, kas patiesībā ir īpašumu īpašnieki. Tas rada spekulāciju un cenu pieauguma risku, īpaši populārajos piekrastes rajonos.

Iestādes apspriež iespēju pastiprināt likumdošanu, lai ierobežotu ārējā pieprasījuma ietekmi uz tirgu. Tomēr Finanšu ministrijas pārstāvji norāda, ka līdz gada beigām šādas izmaiņas ieviest ir „tehniski neiespējami”, jo nepieciešama saskaņošana ar Eiropas regulatoriem un investīciju noteikumu pārskatīšana.