Kipra uz gāzes transformācijas sliekšņa: no importētājas par eksportētāju

Kipras Republika jau tuvākajos gados var kardināli mainīt savu lomu reģiona enerģētikas kartē. Vēl nesen valsts gandrīz pilnībā bija atkarīga no degvielas importa, bet šodien tā gatavojas sākt pašas dabasgāzes ieguvi un eksportu uz Eiropu.

Bet cik reālistiski ir šie plāni? Un vai Kipra spēs ne tikai nopelnīt ar gāzi, bet arī nodrošināt savu enerģētisko drošību?

Enerģētiskā atkarība: salas ievainojamība

Šodien Kipra joprojām ir viena no ES valstīm, kas visvairāk atkarīga no energoresursu importa. Elektroenerģija šeit galvenokārt tiek ražota no mazuta un dīzeļdegvielas — dārgiem un videi nelabvēlīgiem avotiem.

Pārejai uz dabasgāzi vajadzētu mainīt situāciju. Pēc aplēsēm valsts ikgadējais pieprasījums būs aptuveni 1 miljards kubikmetru gāzes — salīdzinoši neliels apjoms pasaules mērogā, bet kritiski svarīgs valsts ekonomikai. Īpašas bažas rada globālo piegāžu nestabilitāte. Galvenie energoresursu transportēšanas maršruti ved caur šauriem jūras ceļiem, piemēram, Hormuza un Bab-el-Mandeba šaurumiem. Jebkādi konflikti šajās zonās var krasi pārtraukt degvielas piegādes.

Šajā kontekstā pašas gāzes ieguves attīstība Kiprai nav tikai ekonomiska iespēja, bet gan nacionālās drošības jautājums.

Kādas gāzes atradnes ir atklātas Kiprā?

Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā jau ir atklātas četras komerciāli perspektīvas atradnes, kas apstiprina salas dzīļu augsto potenciālu:

• "Afrodīte";
• "Kronos";
• "Glaukos";
• "Pegazs".

Īpaša loma ir 10. blokam, kur uzņēmumi ExxonMobil un QatarEnergy atklājuši rezerves aptuveni 7 triljonu kubikpēdu apmērā (ap 200 miljardiem kubikmetru). Kopumā Kipras resursi tiek lēsti uz vairāk nekā 300 miljardiem kubikmetru gāzes. Pat ja iegūs tikai pusi, ar to valstij pietiks vairāk nekā 100 gadiem pašu patēriņa.

Kad sāks plūst pirmā gāze?

Palaišanai vistuvākais projekts ir atradne "Kronos". Paredzams, ka:

• ieguve sāksies 2027. gada beigās — 2028. gada sākumā;
• gāze tiks eksportēta caur Ēģiptes infrastruktūru.

Pēc tam darbību sāks citi objekti: "Afrodīte" varētu sākt darboties līdz 2031.–2032. gadam, bet 10. bloka projekti — tuvāk 2033. gadam. Tas nozīmē, ka jau nākamās desmitgades sākumā Kipra spēs ne tikai nodrošināt sevi, bet arī stabili eksportēt izejvielas.

Eksports pirmajā vietā

Interesanti, ka Kipras pašreizējā stratēģija balstās nevis uz iekšējo tirgu, bet gan uz eksportu. Saskaņā ar plāniem līdz pat 80% iegūtās gāzes tiks novirzīti uz Eiropu. Tas ir saprotami: ES aktīvi meklē aizstājējus tradicionālajiem piegādātājiem, un Kipras gāze var kļūt par daļu no enerģētiskās diversifikācijas stratēģijas.

Kiprai tā ir iespēja gūt ievērojamus ienākumus un palielināt savu politisko nozīmi. Taču pastāv arī risks: eksporta prioritāte var palēnināt iekšējā gāzes tirgus attīstību.

Vai Kipra spēs pilnībā atteikties no gāzes importa?

Kipra spēj pilnībā atteikties no gāzes importa līdz 2030.–2032. gadam, ja tiks nodotas ekspluatācijā visas atklātās atradnes. Teorētiski to var izdarīt diezgan ātri: jau līdz ar "Kronos" palaišanu 2028. gadā valsts varēs daļēji segt savas vajadzības. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no politiskiem lēmumiem — pirmkārt, no tā, kāda ieguves daļa paliks valsts iekšienē.

Vājais punkts: terminālis Vasiliu

Visas gāzes stratēģijas galvenais elements ir infrastruktūra. Un šeit Kiprai ir problēma. LNG termināļa projekts Vasiliu rajonā, kas sākts vēl 2018.–2019. gadā, joprojām nav pabeigts. Iemesli bija politiskās domstarpības pagātnē un šķīrējtiesas process ar darbuzņēmēju.

Šis terminālis ir nepieciešams:

• gāzes importam pārejas periodā;
• elektroenerģijas cenu samazināšanai.

Pašlaik salas varas iestādes risina sarunas ar jauniem partneriem, tostarp uzņēmumiem no AAE. Ja procesu izdosies paātrināt, palaišana iespējama jau 2027.–2028. gadā.

Gāze kā iespēja un izaicinājums

Kipra šodien atrodas unikālā situācijā. No vienas puses — ievērojami resursi un Eiropas interese. No otras — infrastruktūras kavēšanās un sarežģīta ģeopolitika. Galvenais jautājums — kā pareizi rīkoties ar šo resursu. Eksperti vienojas par vienu: Kiprai ir svarīgi neatkārtot citu valstu kļūdas, kur eksports nesa ienākumus, bet neatrisināja iekšējās problēmas.

Īsi secinājumi:

• Kipras gāzes krājumi pārsniedz 300 miljardus kubikmetru, kas sedz valsts vajadzības gadsimtu uz priekšu.
• Pirmā rūpnieciskā ieguve "Kronos" atradnē gaidāma 2027.–2028. gadā.
• 80% no iegūtā resursa plānots eksportēt uz ES valstīm.
• Vasiliu termināļa pabeigšana ir kritisks nosacījums Kipras enerģētiskajai neatkarībai.