Cyprus, Nicosia

Kipra bruņojas: Barak MX iegāde draud ievilkt Izraēlu konfliktā

29.09.2025 / 21:48
Naujienų kategorija

Kipras aizsardzības politika atkal ir nonākusi uzmanības centrā — Kipras Republika apsver iespēju iegādāties Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu Barak MX. Eksperti šo soli dēvē par lūzuma punktu, kas varētu radikāli mainīt stratēģisko līdzsvaru Austrumvidusjūrā.

Vēsturiskais konteksts

Situācija atgādina 1990. gadu beigu krīzi, kad Nikosija plānoja iegādāties Krievijas S-300 zenītraķešu kompleksus. Toreiz galvenais mērķis bija stiprināt aizsardzības spējas un radīt atturēšanas faktoru pret Turcijas militāro pārākumu gaisā. Ankaras reakcija bija ārkārtīgi asa: Turcijas varas iestādes paziņoja, ka S-300 parādīšanās būs iemesls tiešam triecienam. ASV un Apvienotās Karalistes spiediena rezultātā Kipra galu galā atteicās no kompleksu izvietošanas uz salas un nodeva tos Krētā.

Mūsdienu realitāte

Šodien runa ir nevis par Krievijas, bet Izraēlas Barak MX sistēmu iegādi. Šī izvēle nozīmē, ka tradicionālajā Grieķijas un Turcijas strīdā iesaistās jauns spēlētājs — Izraēla. Barak MX sistēma tiek uzskatīta par vienu no modernākajām reģionā: tā spēj iznīcināt mērķus dažādos augstumos un attālumos, nodrošinot visaptverošu aizsardzību pret raķetēm un aviāciju.

Tādējādi runa ir ne tikai par Kipras Republikas bruņoto spēku modernizāciju, bet arī par ciešāku militāro sadarbību starp Nikosiju un Telavivu. Turcijai tas ir signāls par tās pretinieku alianses paplašināšanos Austrumvidusjūrā, kas var radīt papildu saspīlējumu.

Iespējamās sekas

Politologi atzīmē, ka darījums par Barak MX faktiski iznes Kipras konfliktu ārpus divpusējās konfrontācijas ietvariem. Tagad tas jau ir trīsstūris: Kipra — Turcija — Izraēla. Šādos apstākļos pat lokāls incidents var novest pie plaša mēroga sekām.

Turklāt jaunie iepirkumi pastiprina reģiona militarizācijas procesu, kur jau tā saglabājas spriedze saistībā ar Kipras jautājumu, energoresursiem un jūras robežām.

Eksperti aicina ņemt vērā pagātnes mācības: 1997. gada krīzi izdevās atrisināt tikai pateicoties ārējam diplomātiskajam spiedienam. Šodien situācija var izrādīties vēl sarežģītāka, jo uz spēles ir ne tikai Grieķijas un Turcijas attiecības, bet arī stratēģiskās saites ar Izraēlu.

Komentārus var atstāt tikai reģistrēti lietotāji. Lai komentētu,piesakieties savā kontā vai izveidojiet jaunu →