Kipras Izglītības ministrija: pāreja no zināšanu skolas uz prasmju skolu

Kipras Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes ministrija sāk pāreju no tradicionālās zināšanu skolas uz “prasmju skolu”, saglabājot tās humānistisko raksturu. Kā uzsvēra ministre Atina Mihailidu, galvenais mērķis ir iemācīt skolēniem pielietot zināšanas reālajā dzīvē, aizsargāt vidi un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Uzstājoties otrajā dienā ikgadējā Economist konferencē Kiprā, ministre norādīja, ka tehnoloģiskā attīstība rada lielas iespējas, taču arī jaunus izaicinājumus, kuriem izglītības sistēmai ir jāsagatavo skolēni — izmantojot zināšanas, empātiju un kritisko domāšanu.

Pēc Mihailidu teiktā, digitālā transformācija izglītībā ir viena no ministrijas galvenajām prioritātēm. Tas nav tikai par tehnisku skolu modernizāciju — runa ir par pilnīgu tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, padarot izglītību personalizētāku un taisnīgāku.

Ministrija īsteno politiku saskaņā ar Eiropas iniciatīvām — piemēram, Digitālās izglītības rīcības plāns 2021–2027 un Eiropas digitālās desmitgades 2030 stratēģiju. Sadarbībā ar Pētniecības un inovāciju sekretariātu tiek īstenotas nacionālās programmas — Digitālās izglītības politikas dokuments un Nacionālais digitālo prasmju rīcības plāns 2021–2025.

Politika balstās uz trim savstarpēji saistītiem virzieniem:
– digitāli aprīkotas skolas;
– sagatavoti un motivēti pedagogi;
– skolēni ar 21. gadsimta prasmēm un digitālo pratību.

Īpaša uzmanība pievērsta atbildīgai mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā. Oktobrī ministrija prezentēja pirmo Kiprā dokumentu ar ētiskām un metodoloģiskām vadlīnijām par MI izmantošanu skolās. Tas nosaka principus, kas garantē, ka tehnoloģijas tiek izmantotas cilvēka attīstībai, nevis cilvēku mijiedarbības aizstāšanai.

Kā skaidroja Mihailidu, skolotājs joprojām ir centrālā figūra mācību procesā — MI jāstiprina, nevis jāaizstāj pedagoga loma. Dokumentā uzsvērta ētikas, iekļaujošas pieejas, vienlīdzīgas piekļuves un pedagogu nepārtrauktas profesionālās attīstības nozīme.

Ministrija arī attīsta mūžizglītības sistēmu. Nacionālā stratēģija 2021–2027 paredz elastīgas programmas visām vecuma grupām — sākot no vakarskolām līdz pārkvalifikācijas kursiem. Īpašs uzsvars likts uz digitālajām, “zaļajām” un sociālajām prasmēm.

“Mēs veidojam skolu, kas sniedz ne tikai zināšanas, bet arī spēju domāt, sadarboties, risināt problēmas un izprast apkārtējo pasauli,” uzsvēra Mihailidu. “Tā ir pāreja uz izglītību, kur cilvēks un tehnoloģijas attīstās kopā sabiedrības labā.”