Jaunieši Kiprā pamet vecāku mājas vēlāk nekā ES vidēji

Saskaņā ar Eurostat datiem, kas publicēti 2025. gada septembrī, jaunie Kipras iedzīvotāji vidēji sāk dzīvot atsevišķi no vecākiem 27,2 gadu vecumā. Tas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienības vidējais, kur jaunieši pamet vecāku mājas aptuveni 26 gadu vecumā.

Vecums, kad jaunieši izvēlas sākt patstāvīgu dzīvi, ir atkarīgs no kultūras tradīcijām, ekonomiskajiem apstākļiem un dzīvojamo platību pieejamības. Kiprā, tāpat kā citās Dienvideiropas valstīs, bērni tradicionāli ilgāk paliek vecāku ģimenē. Ietekmē augstas īres izmaksas, ierobežota pieejamība pieejamai dzīvošanai un ciešas ģimenes saites.

Eurostat norāda, ka tikai 2,8% jauniešu Kiprā saskaras ar tā saukto „pārmērīgo izdevumu slogu par dzīvojamo platību”. Tas nozīmē, ka tikai neliela daļa jauniešu tērē vairāk nekā 40% savas ienākumu daļas par mājokli. Salīdzinājumam: dažās ES valstīs šis rādītājs pārsniedz 15–20%. Tādējādi Kipra ir starp valstīm ar zemākajiem rādītājiem ES šajā kritērijā.

Statistika atspoguļo plašāku sociāli ekonomisko kontekstu. No vienas puses, jaunie Kipras iedzīvotāji retāk saskaras ar pārmērīgām īres izmaksām nekā viņu vienaudži citās ES valstīs. No otras puses, vēlākā došanās no vecāku mājas liecina, ka patstāvīga dzīve bieži tiek atlikta finansiālu, sociālu vai kultūras iemeslu dēļ.

Analītiķi uzsver, ka vēlīna došanās no vecāku ģimenes tendence ir raksturīga ne tikai Kiprai, bet arī vairākām citām Dienvideiropas valstīm. Tajā pašā laikā ziemeļu un Skandināvijas valstīs jaunieši sāk dzīvot atsevišķi daudz agrāk — bieži jau 20–22 gadu vecumā.

Tādējādi Kipra demonstrē īpašu situāciju: neskatoties uz relatīvi zemām dzīvojamo platību izmaksām, jaunieši joprojām ilgāk paliek ar vecākiem nekā ES vidēji. Šī ekonomisko un kultūras faktoru kombinācija turpina veidot vietējās sabiedrības un ģimenes attiecību īpatnības.