Atteikums atklāt ziedotājus atkal iedragāja uzticēšanos valsts institūcijām

Valsts kontroliera noraidošā atbilde — pēc konsultācijām ar Juridisko dienestu — uz Kipras parlamenta pieprasījumu iesniegt ziedotāju vārdisku sarakstu parlamentārās uzraudzības vajadzībām vēlreiz parādīja, kāpēc sabiedrības uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī.

Lēmums tika pieņemts uz nopludināta video fona, kurā Sociālā atbalsta fonds parādās kā struktūra, kas, iespējams, sadarbojas ar uzņēmējiem un “investoriem”, saņemot ziedojumus apmaiņā pret pieprasījumu virzīšanu. Neskatoties uz sabiedrības rezonansi, Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrolieris uzskatīja, ka ziedotāju dati nav jāatklāj pat parlamentārās izmeklēšanas nolūkos.

Tādējādi parlamentārā kontrole faktiski tika bloķēta, pamatojoties uz uzņēmumu personas datu aizsardzību. Kritiķi norāda, ka šāda pieeja nostāda privātās intereses augstāk par caurskatāmību, atbildību un demokrātijas normālu darbību.

Īpašas bažas rada fakts, ka:

• politiskajām partijām ir pienākums atklāt savus ziedotājus, kamēr fondam — nē;
• uzņēmumi ar darījumu attiecībām ar valsti varēja vienlaikus veikt lielus ziedojumus;
• datu nesniegšana likumā ir pieļaujama tikai nacionālās drošības vai ārpolitikas apdraudējuma gadījumos — kas šajā gadījumā netika pamatots.

Jau iepriekš Revīzijas dienests norādīja, ka iemaksas īpašajā fondā rada nosacījumus īpašām attiecībām starp ziedotājiem un izpildvaru, izraisot pamatotas aizdomas par interešu konfliktu un iespējamu korupciju. Video šīs bažas tikai pastiprināja, uzskatāmi parādot, kā ziedojumi varētu tikt izmantoti, lai iegūtu prioritāru varas iestāžu uzmanību.

Tomēr Ģenerālprokuratūra secināja, ka “nav juridiska pamata datu atklāšanai”, neraugoties uz to, ka 2023. gadā fonds spēja piesaistīt 6,4 miljonus eiro. Kritiķu ieskatā tas faktiski legalizē necaurskatāmību un izpildvaras kontroles trūkumu.

Izveidojušajā situācijā atbildība atkal tiek pārlikta uz parlamentu — tieši tas, izmantojot savas konstitucionālās pilnvaras, var pieprasīt informācijas atklāšanu un pacelt jautājumu politiskā līmenī. Arvien biežāk izskan aicinājumi likvidēt fondu un nodot tā funkcijas citām valsts institūcijām, jo pašreizējais pārvaldības modelis, kā apgalvots, rada vairāk problēmu nekā risina.

Notiekošā fonā arvien skaidrāk veidojas varas sistēmas tēls, kas neuzskata par nepieciešamu atskaitīties sabiedrībai, kur caurskatāmība tiek uztverta kā šķērslis, nevis demokrātijas pamats. Bažas raisa ne tikai izpildvaras rīcība, bet arī institūciju loma, kuras, pēc kritiķu domām, nepilda savu atbildību, padziļinot uzticības krīzi un demokrātisko nestabilitāti.