Lakatamijas ezers tā arī nav kļuvis par valsts īpašumu — 2011. gada Ministru kabineta lēmums nav īstenots

2011. gada Ministru kabineta lēmums paredzēja pakāpenisku Lakatamijas rajona ezera nodošanu valsts īpašumā. Plāns paredzēja, ka, apbūvējot piegulošos zemes gabalus, īpašniekiem bija pienākums nodot daļu zemes publiskajām zaļajām zonām, un šī platība tiktu ieskaitīta ezera teritorijā — līdz brīdim, kad visa ūdenskrātuve pārietu valstij.

Tomēr, kā paziņoja iekšlietu ministrs Constantinos Ioannou, atbildot uz deputāta Charalampos Theopemptou parlamentāro pieprasījumu, šis nosacījums nekad netika piemērots, izsniedzot atļaujas zemes gabalu sadalei dzīvojamās zonās Ka6 un Ka8.

Ezers sastāv no trim privātiem zemes gabaliem aizsargājamā zonā. Galvenais īpašnieks ir Kikas klosteris (Kykkos Monastery).

Tā kā zeme paliek privātīpašumā, ne pašvaldība, ne valsts nevar apsaimniekot teritoriju vai nodrošināt publisku piekļuvi.

Iekšlietu ministrija pēc konsultācijām ar Lakatamijas pašvaldību un vides aizsardzības komisāru izvērtēja vairākus risinājumus:

• Zemes apmaiņa — atzīta par maz ticamu, jo ezera zemes gabalu tirgus vērtība ir zema un apmaiņa īpašniekiem nav izdevīga.
• Piespiedu atsavināšana — praktiski neiespējama bez Baznīcas piekrišanas; pat piekrišanas gadījumā paliek jautājumi par vērtības novērtēšanu.
• Aizsargājamā statusa piešķiršana — aizliegs apbūvi, bet neatrisinās apsaimniekošanas un piekļuves problēmu, jo zeme paliks privāta.

Ministrs norādīja, ka reālistiskākais risinājums ir grozījumu veikšana Nikosijas vietējā attīstības plānā. Tas ļaus paredzēt mehānismus, saskaņā ar kuriem ezera teritorija nākotnē tomēr pāries valsts īpašumā plāna pārskatīšanas ietvaros.