Gandrīz katrs septītais Kipras iedzīvotājs ziemā nespēj pienācīgi apsildīt savu mājokli

Gandrīz 15% Kipras iedzīvotāju ziemas periodā saskaras ar nepietiekamas mājokļa apkures problēmu. Par to liecina jaunākie Eurostat dati par enerģētisko nabadzību Eiropas Savienības valstīs.

Saskaņā ar pētījumu 14,5–14,6% Kipras iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kuros ziemā nav iespējams uzturēt komfortablu temperatūru. Šis rādītājs ir ievērojami sliktāks par ES vidējo un ierindo Kipru 20. vietā no 25 valstīm, kas sniegušas datus.

Kopumā Eiropas Savienībā situācija pakāpeniski uzlabojas. Līdz 2024. gada beigām aukstos mājokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars samazinājās līdz 9,2%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā periodā.

Uz šī fona Kipra joprojām ir starp valstīm ar paaugstinātu enerģētiskās ievainojamības līmeni.

Visakūtāk problēma jūtama Dienvidu un Austrumeiropas valstīs. Augstākie rādītāji reģistrēti:

• Grieķijā un Bulgārijā — ap 19% iedzīvotāju,
• Lietuvā — ap 18%,
• Spānijā — aptuveni 17,5%,
• Portugālē — ap 15,7%.

Kipra ar 14,6% rādītāju atrodas tajā pašā valstu grupā, kur ievērojama iedzīvotāju daļa saskaras ar grūtībām mājokļa apkures nodrošināšanā.

Saraksta pretējā galā ir valstis ar attīstītu siltumizolāciju un stabilām apkures sistēmām. Vislabvēlīgākā situācija ir Somijā (ap 2,7%), kā arī Polijā un Slovēnijā (ap 3,3%), Igaunijā un Luksemburgā (ap 3,6%).

Eksperti izceļ vairākus galvenos iemeslus, kāpēc mājokļi tiek slikti apsildīti:

1. Masveida apbūve bez energoefektivitātes standartiem 1970.–1980. gados

Pēc 1974. gada Kiprā strauji pieauga mājokļu būvniecība, tostarp iedzīvotāju steidzamas pārvietošanas nepieciešamības dēļ. Galvenais uzsvars tika likts uz ātrumu un pieejamību, nevis energoefektivitāti.

Tajā laikā nebija obligātu prasību siltumizolācijai, kā rezultātā radās liels skaits mājokļu, kas slikti pielāgoti ziemas apstākļiem.

2. Mūsdienu standarti parādījās tikai no 2007. gada

Pagrieziena punkts bija visā Eiropā ieviestās prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Kiprā minimālie obligātie siltināšanas standarti tika ieviesti 2007. gada decembrī.

Kopš tā laika jaunceltnēm ir obligāta sienu un jumtu siltināšana, kā arī dubultstiklu izmantošana, taču ievērojama dzīvojamā fonda daļa tika uzbūvēta ilgi pirms šīm izmaiņām.