Raķetes, droni un F-16: Turcijas aizsardzības stiprināšana Kipras ziemeļos — drošības signāls vai jauns trieciens sarunām?

Turcijas militārā klātbūtne Kipras ziemeļos atkal pastiprinās. Uz Tuvo Austrumu krīzes fona Ankara plāno neatzītās KKTC teritorijā izvietot papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Pēc Turcijas preses ziņām, runa ir par HİSAR raķešu kompleksu izvietošanu — mūsdienīgu Turcijas pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas pieņemta bruņojumā 2021. gadā.
Šis solis notiek uz ievērojamas militārās infrastruktūras palielināšanas fona salas ziemeļu daļā un rada jautājumu: vai tas stiprinās reģiona drošību vai sarežģīs jau tā trauslo Kipras noregulējuma procesu?

Jaunā tehnika salā

HİSAR raķešu izvietošana ir turpinājums virknei Turcijas militāro soļu salas ziemeļu daļā.
Kopš 9. marta Timbu (Erdžanas) lidostā atrodas seši Turcijas iznīcinātāji F-16 Fighting Falcon.
Turklāt saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņām Gečitkales lidlaukā ir izvietoti triecienpiloti droni:
Bayraktar Akıncı un Bayraktar TB2.
HİSAR raķetes izmanto infrasarkano mērķēšanu un ir paredzētas gaisa mērķu — lidmašīnu, helikopteru un dronu — pārtveršanai.
Pēc mediju datiem, salas ziemeļu daļā jau atrodas vairāk nekā 40 tūkstoši Turcijas karavīru, un Turcijas Aizsardzības ministrija paziņo, ka nepieciešamības gadījumā var tikt veikti papildu pasākumi.

Negaidīti mierīga reakcija

Interesanti, ka uz šo Ankaras soļu fona nav notikusi ievērojama diplomātiskā eskalācija starp Turciju un kontinentālo Grieķiju.
Pēc Grieķijas iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon izvietošanas Kipras dienvidos Turcija neizteica oficiālu protestu. Vēl vairāk, Turcijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka Grieķijas gaisa spēku delegācija drīzumā apmeklēs Turciju divpusējo kontaktu ietvaros.
Pēc viņa teiktā, šādas vizītes var stiprināt savstarpējo uzticību starp abām valstīm.
No pirmā acu uzmetiena tas izskatās paradoksāli: militārā aktivitāte aug, bet diplomātiskais tonis starp Ankaru un Atēnām paliek relatīvi mierīgs.

Kā tas ietekmē Kipras jautājumu

Kiprai situācija ir daudz sarežģītāka.
Jebkurš militārās klātbūtnes palielinājums salas ziemeļos automātiski tiek uztverts kā spiediena faktors uz sarunu procesu starp kopienām.
Sarunu atbalstītāji uzskata, ka bruņojuma palielināšana var sarežģīt atmosfēru nākotnes sarunās par salas apvienošanos. Tajā pašā laikā Ankara tradicionāli skaidro šādus soļus ar nepieciešamību nodrošināt Kipras turku iedzīvotāju drošību un aizsargāt Turcijas stratēģiskās intereses reģionā.

Militārais faktors jaunajā ģeopolitikā

Eksperti atzīmē, ka Turcijas grupējuma stiprināšana uz salas notiek plašākā kontekstā — uz Tuvo Austrumu nestabilitātes un dažādu valstu augošās militārās klātbūtnes fona Vidusjūras austrumos.
Faktiski Kipra atkal nonāk ģeopolitisko interešu krustpunktā.
Un, lai gan oficiāli Ankara runā par aizsardzības pasākumiem, pats militārās klātbūtnes mērogs — raķetes, droni, iznīcinātāji un desmitiem tūkstošu kareivju — neizbēgami ietekmē politisko atmosfēru ap Kipras noregulējumu.
Galvenais jautājums tagad skan tā:
vai aizsardzības stiprināšana kļūs par stabilitātes faktoru — vai vēl vienu šķērsli ceļā uz viena no Eiropas ieilgušākā konflikta atrisināšanu.