Skandāls Kiprā: policija ignorē likumu par klaiņojošo dzīvnieku aizsardzību

Kiprā izcēlies nopietns sabiedrisks skandāls saistībā ar policijas bezdarbību klaiņojošo dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Dzīvnieku aizstāvji norāda, ka, neskatoties uz spēkā esošo likumu 175(I)/2020, kas aizliedz klaiņojošo dzīvnieku barošanas vietu iznīcināšanu, tiesībsargājošās iestādes atsakās reaģēt uz iedzīvotāju un brīvprātīgo sūdzībām, atsaucoties uz strīdīgu likuma interpretāciju.

Policija apgalvo, ka likums aizsargā tikai pašvaldību oficiāli apstiprinātās barošanas vietas, ignorējot praktiskās barotavas, kuras brīvprātīgie izmanto jau gadiem. Šīs vietas tiek regulāri iznīcinātas, trauki izmesti, bet sūdzības paliek bez atbildes.

Pēc dzīvnieku patversmes “Argos” vadītājas Stellas Stilianu teiktā, situācija ir sasniegusi kritisku punktu. Brīvprātīgie saskaras ne tikai ar varas iestāžu vienaldzību, bet arī ar tiešu agresiju: viņus apvaino, draud un dažkārt pat fiziski uzbrūk. Tomēr policija šādu rīcību neatzīst par pārkāpumu, ja tā notiek “neoficiālās” barošanas vietās.

Dzīvnieku aizstāvjus īpaši satrauc tas, ka policijas minētais juridiskais atzinums joprojām nav publiskots. Dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji uzsver: ne Juridiskais dienests, ne Ģenerālprokuratūra nav tiesīgi mainīt parlamenta pieņemtā likuma nozīmi — viņi drīkst sniegt tikai neobligātus skaidrojumus.

Kipras Dzīvnieku aizsardzības organizāciju federācija jau vairākus mēnešus pieprasa Lauksaimniecības ministrijai un Juridiskajam dienestam oficiālus skaidrojumus un patvaļīgas likuma interpretācijas pārtraukšanu. Federācijas vadītāja Meri Hrisohu-Anastasi uzsver, ka problēmas noklusēšana un faktiska barošanas vietu iznīcināšanas atbalstīšana ir nepieņemama un pretrunā humānai attieksmei pret dzīvniekiem.

Dzīvnieku aizstāvji brīdina: ja varas iestādes nepārtrauks barotavu iznīcināšanu un nesāks rīkoties saskaņā ar likumu, klaiņojošo, nesterilizēto un potenciāli slimo dzīvnieku skaits strauji pieaugs. Tas izraisīs viņu iekļūšanu dzīvojamās zonās, skolās un iestādēs, radot riskus gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Aktīvisti pieprasa tūlītēju iejaukšanos, strīdīgā juridiskā atzinuma publicēšanu un skaidru sadarbību starp policiju, pašvaldībām un atbildīgajiem dienestiem. Kā norādīja Stilianu, ja valsts nevēlas ievērot likumu un rūpēties par dzīvniekiem, tai vismaz nevajadzētu traucēt tiem, kas to dara brīvprātīgi.