Kipras parlaments paātrina Nacionālās ātrās palīdzības pārvaldes izveidi

Jautājums par Nacionālās ātrās palīdzības pārvaldes izveidi atkal nonācis uzmanības centrā. Parlamenta Veselības aizsardzības komisijas sēdē deputāti izskatīja likumprojektu, kuram jānoregulē pirmsslimnīcas aprūpes sistēma un ātrās palīdzības dienestu darbs visā valstī.

Komisijas priekšsēdētājs Eftimios Diplaros paziņoja, ka pastāv politiskā griba pieņemt likumu pirms pašreizējā parlamenta sasaukuma beigām. Dokumentu plānots nodot balsošanai 2026. gada 26. martā.

Ātrās palīdzības dienesta vadītāja Riana Konstantinu norādīja, ka likums bija jāpieņem jau pirms diviem gadiem. Pēc viņas teiktā, vienota tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ privātie operatori strādā ar minimālu valsts kontroli.

Viņa arī ziņoja par strauju slodzes pieaugumu: ja 2020. gadā bija aptuveni 5 tūkstoši izsaukumu pacientu transportēšanai, tad tagad to skaits sasniedz 45 tūkstošus. Tajā pašā laikā darbinieku skaits nav būtiski palielinājies. Tas, pēc viņas vārdiem, grauj dienesta galveno misiju — neatliekamo dzīvības glābšanu, jo brigādes arvien biežāk tiek piesaistītas plānotajiem pārvadājumiem.

Veselības ministrijas pārstāve Karolīna Stiljanu paskaidroja, ka veidojamā Nacionālā pārvalde kļūs par centrālo koordinācijas infrastruktūru. Plānots izveidot Centrālo izsaukumu koordinācijas centru, kāda valstī pagaidām nav.

Likumprojekts paredz:

• visu ātrās palīdzības operatoru licencēšanu un kontroli;
• neatliekamo pārvadājumu regulēšanu;
• normas attiecībā uz personālu un darba attiecībām;
• konsultatīvās komitejas izveidi caurredzamības palielināšanai;
• pakāpenisku pāreju uz lielāku dienesta autonomiju līdz 2026. gada 31. decembrim.

Valsts veselības aprūpes organizācija OKYpY atbalstīja iniciatīvu, uzsverot, ka pēdējo piecu gadu laikā dienests ir ievērojami modernizēts — atjaunotas automašīnas, infrastruktūra un digitālās sistēmas. Resors uzskata, ka reforma nedrīkst vājināt sasniegtos rezultātus.

Arodbiedrības kopumā atbalsta likumu, tomēr pieprasa garantijas darba vietu un darba apstākļu saglabāšanai, darbiniekiem pārejot uz jauno struktūru.

Deputāti arī pieprasīja informāciju par finansiālajiem izdevumiem, tostarp jaunu automašīnu iegādi un iespējamo privāto uzņēmumu piesaisti pakalpojumu sniegšanai jaunā modeļa ietvaros.

Likumprojekta izskatīšana turpināsies pa pantiem, pēc tam tas tiks nodots galīgajam balsojumam parlamentā.