Kipras pievienošanās Šengenas zonai tiek atlikta vismaz līdz 2027. gadam

Kipras valdība, kas agrāk mērķēja pabeigt pievienošanās procedūru Šengenas zonai līdz 2026. gada beigām, arvien vairāk uzskata, ka to nebūs iespējams sasniegt. Par to liecina informācija no atbildīgajiem avotiem un pašreizējās situācijas novērtējums.

Lai gan kvantitatīvi šķēršļu ir salīdzinoši maz, lielākā daļa no tiem ir sarežģīti īstenojami un prasa ievērojamus izdevumus. Starp vissmagākajām problēmām ir patvēruma meklētāju un migrācijas plūsmu pārvaldība, kas joprojām ir galvenais punkts Eiropas pārbaudēs.

Viena no obligātajām prasībām ir priekšizraidīšanas centra izveide Menojas apgabalā, kas pazīstams kā „Limnes“. Pēc administrācijas datiem, daļa centra būs gatava jau šī gada beigās, bet pārējās ēkas plānots pabeigt tikai 2026. gada pavasarī.

Vēl viens svarīgs jautājums ir „Zaļā līnija“, kas sadala Kipru. Jaunā identifikācijas sistēma, kas uzstādīta gar līniju, daļēji atrisināja esošās problēmas. Kipras valdība uzskata „Zaļo līniju“ nevis par ES ārējo robežu, bet par īpašu režīmu, kur personas tiek kontrolētas, pārbaudot identitāti un ņemot vērā drošības apsvērumus saskaņā ar Eiropas noteikumiem. Notiek sarunas par izņēmuma ieviešanu, kas ļautu izvairīties no stingras robežas izveides, saglabājot brīvas pārvietošanās principu.

Citas uzdevumu jomas ietver digitālo sistēmu stiprināšanu, jūras robežu kontroles uzlabošanu un migrantu uzņemšanas centra pilnīgu gatavību. Visas šīs darbības tiek uzskatītas par kritiski svarīgām. Pēc tehnisko prasību izpildes sekos politiskā procesa fāze, kas tradicionāli prasa ievērojamu laiku.

Turklāt pievienošanās Šengenas zonai prasa visu ES dalībvalstu vienprātīgu apstiprinājumu. Pat pēc šāda lēmuma saņemšanas būs nepieciešams laiks procedūru pielāgošanai, personāla apmācībai un jaunu sistēmu ieviešanai — tiek lēsts, ka tas prasīs vismaz sešus mēnešus.

Ar labvēlīgu notikumu attīstību reālistisks Kipras pievienošanās Šengenas zonai termiņš tiek pārcelts uz 2027. gadu. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks izpildītas atlikušās saistības un kā Eiropas eksperti novērtēs sagatavošanas kvalitāti.

Norādīts, ka Eiropas Savienība jau ir piešķīrusi vairāk nekā 292 miljonus eiro digitālās infrastruktūras stiprināšanai, priekšizraidīšanas centra būvniecībai un jūras uzraudzības pastiprināšanai. Šie līdzekļi paredzēti, lai palīdzētu Kiprai aizpildīt tehnoloģiskās un infrastruktūras nepilnības.