Juristi un finanšu eksperti asi kritizē nodokļu reformu

Juristi un grāmatveži Kiprā iesnieguši daudzas iebildes pret piedāvāto nodokļu reformu, kas, ja tiks ņemtas vērā, varētu būtiski mainīt valdības plānu. Runa ir par sešiem likumprojektiem, kurus sagatavojusi Finanšu ministrija plašas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, kas paredzēta stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Advokātu asociācija un Sertificēto grāmatvežu institūts kopīgi valdībai nosūtījuši 432 komentārus par likumprojektu tekstiem. Šīs organizācijas, kas pārstāv uzņēmējdarbības intereses, rūpīgi analizējušas katru priekšlikumu punktu.

Advokātu asociācija izteica šaubas par vairāku normu konstitucionalitāti un norādīja, ka Kipras Universitātes sagatavotais finanšu ietekmes pētījums vēl nav publicēts. Pēc juristu domām, tas pārkāpj caurspīdīguma principu un var novest pie tiesvedības, ja likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā.

Lielākās diskusijas izraisa uzņēmumu nodokļa likmes palielināšana no 12,5 % līdz 15 %. Juristi uzskata šo pasākumu par pārmērīgu, un kā piemēru min Igauniju, kur nodoklis tiek piemērots tikai izmaksātajai peļņai un noteiktu veidu izdevumiem.

Tāpat pretrunīgs ir piedāvājums paplašināt nodokļu rezidences definīciju. Likumprojekts piedāvā uzskatīt par nodokļu rezidentiem tos, kas gadā pavada ārpus Kipras mazāk nekā 183 dienas, pat ja personai nav ciešu saišu ar salu. Eksperti brīdina, ka tas var radīt nenoteiktību un dubultnodokļu risku, īpaši valstīs, ar kurām Kiprai nav līgumu par dubultnodokļu novēršanu.

Jautājumi rodas arī par nodokļu atvieglojumu piešķiršanas metodiku. Jo īpaši tiek ierosināts, ka ģimenes ar ienākumiem līdz 80 000 eiro un vientuļie vecāki ar ienākumiem līdz 40 000 eiro varētu pretendēt uz atvieglojumiem.

Juridiskā sabiedrība arī kritizēja noteikumu, kas ļauj nodokļu komisāram slēgt uzņēmumus ar parādiem, atzīstot to par nekonstitucionālu. Atsevišķu iebildumu izraisīja iniciatīva aplikšanai ar 20 % nodokli prēmijas un izmaksas, kas tiek veiktas caur pensiju shēmām, ja to apmērs pārsniedz 20 000 eiro.

Kritikai pievienojās arī Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kamera (KEVE). Tās pārstāvji norādīja, ka jaunie noteikumi var izraisīt dubultās nodokļu rezidences situāciju un negatīvi ietekmēt valsts investīciju pievilcību.

Valdība savukārt uzsver, ka reforma ir vērsta uz nodokļu bāzes paplašināšanu, nodokļu maksājumu kontroles stiprināšanu un vienlaikus mājsaimniecību un uzņēmējdarbības sloga mazināšanu. Finanšu ministrs Makis Keravnos norādīja, ka pēc reformas aptuveni 60 % iedzīvotāju nemaksās nodokļus, salīdzinot ar pašreizējiem 45 %. Turklāt neapliekamais minimums pieaugs no 19 500 eiro līdz 20 500 eiro.

Tādējādi nodokļu reforma, kas paredzēta kā instruments nodokļu sloga vienkāršošanai un taisnīgai pārdalei, saskārās ar nopietnu profesionālo kopienu pretestību. Likumprojektu galīgā nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, vai valdībai izdosies ņemt vērā komentārus un atrast līdzsvaru starp valsts, uzņēmējdarbības un pilsoņu interesēm.