Katastrofaalne mikroplasti piesārņojums fiksēts Ziemeļkipras pludmalēs

Jauns ziņojums, ko sagatavojis Oslo Miera pētījumu institūts (PRIO), pievērsis uzmanību nopietnam vides apdraudējumam, ar ko saskaras Kipras ziemeļu piekraste. Dokuments būs par pamatu gaidāmajai prezentācijai un dokumentālajai filmai, ko organizē kustība “Zaļā pasaule”.

Saskaņā ar 2024. gada pētījuma datiem, Ziemeļkipras pludmales ierindojas starp visvairāk ar mikroplastmasu piesārņotajām pasaulē. Tas krasi kontrastē ar situāciju salas dienvidos, kas ik gadu tiek atzīta par teritoriju ar “vis­tīrākajiem jūras ūdeņiem Eiropā”. Ziņojumā norādīts, ka aiz salas koptu pludmaļu un “Zilo karogu” tēla slēpjas plaša mēroga ekoloģiskā katastrofa, kas gandrīz paliek nepamanīta.

Viena no šīs situācijas cēloņiem ir pilnvērtīgas statistikas trūkums. Lai gan Kipra tiek uzskatīta par vienotu ekosistēmu, ziemeļu daļas piesārņojuma rādītāji bieži netiek iekļauti oficiālajās atskaitēs. Tas izraisa kopējā attēla sagrozīšanu un problēmas patieso apmēru nenovērtēšanu.

Pētījuma autori uzsver, ka salas politiskais sadalījums nopietni apgrūtina vides pārvaldību. Ziemeļkipras neatzītā statusa dēļ reģions paliek ārpus daudzu starptautisko vides aizsardzības programmu. Investīciju trūkums, infrastruktūras problēmas, nepilnīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma un haotiska būvniecība pasliktina situāciju.

Ziņojumā piedāvāts pasākumu kopums, kas vērsts uz kopīgu vides problēmu risināšanu. To skaitā ir vienotas atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmas izveide visai salai, ūdens resursu pārvaldības koordinācija, kopīgi pasākumi meža ugunsgrēku novēršanai un kopīgas programmas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eksperti brīdina: kamēr vides jautājumi paliek politiskā konflikta ēnā, visa sala un tās piekrastes ūdeņi riskē nonākt uz nopietnas ekoloģiskās katastrofas robežas.