Volatilitāte pārņēmusi arī ZKTR: tirgi reaģē uz naftu un dolaru

Pasaules finanšu tirgi ieiet paaugstinātas turbulences periodā uz naftas cenu pieauguma, inflācijas risku un ASV Federālo rezervju sistēmas politikas stingrības gaidu fona. Šie procesi sāk atspoguļoties arī ZKTR ekonomikā.

Brent naftas cena pārsniedza 112 dolārus par barelu Tuvo Austrumu saspīlējuma dēļ. Vienlaikus investori arvien aktīvāk gaida jaunu ASV FRS procentu likmju paaugstināšanu. Amerikāņu obligāciju ienesīgums sasniedzis pēdējo mēnešu maksimumus, bet dolārs stiprinās jau sesto dienu pēc kārtas.

Uz šī fona pastiprinās spiediens uz jaunattīstības tirgu valūtām, tostarp Turcijas liru, no kuras ir tieši atkarīga ZKTR ekonomika. Liras pavājināšanās sadārdzina degvielu, elektroenerģiju, importētos pārtikas produktus un būvmateriālus salas ziemeļos.

Ekonomisti norāda, ka ZKTR īpaši jutīgi reaģē uz energoresursu cenu svārstībām, jo lielākā daļa preču un degvielas tiek importēta. Naftas cenu kāpums automātiski atspoguļojas transporta izmaksās, komunālajos pakalpojumos un patēriņa cenās.

Papildu riska faktors joprojām ir augstā inflācija Turcijā. Saskaņā ar jaunākajām tirgus prognozēm inflācija valstī līdz gada beigām var pietuvoties 29%, bet dolāra kurss — pārsniegt 51 liru. Tas pastiprina spiedienu arī uz Ziemeļkipras ekonomiku, kur norēķini Turcijas valūtā joprojām ir iekšējā tirgus pamats.

Negatīvā dinamika skārusi arī globālās biržas. Nasdaq un S&P 500 indeksi samazinājās par aptuveni 1,5%, strauji lētākas kļuva tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kā arī zelts, sudrabs un bitkoins nonāca zem spiediena.

Finanšu analītiķi brīdina, ka tuvākās nedēļas var paiet augstas volatilitātes apstākļos. ZKTR galvenie riski joprojām ir turpmāks naftas cenu pieaugums, liras pavājināšanās un iespējamā inflācijas paātrināšanās uz nestabilās starptautiskās situācijas fona.