ES starp spiedienu un diplomātiju: ko parādīja Gymnich tikšanās Limasolā

Limasola kā jaunās Eiropas dienaskārtības platforma

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru neformālā tikšanās Gymnich, kas 27.–28. maijā norisinājās Limasolā Kipro ārlietu ministra Konstantinosa Kombosa un ES augstās ārējās darbības un drošības politikas pārstāves Kajas Kallasas vadībā, kļuva par vienu no saturīgākajām diplomātiskajām platformām pēdējos mēnešos.

Formāli uzmanības centrā bija situācija Ukrainā, krīze Tuvajos Austrumos un Eiropas drošības jautājumi. Taču aiz oficiālajiem paziņojumiem iezīmējās dziļāka tendence: Eiropas Savienība pakāpeniski mēģina noteikt savu stratēģisko lomu pasaulē, kurā iepriekšējā drošības arhitektūra strauji izzūd.

Limasola tika izvēlēta ne velti. Kipra, kas atrodas Eiropas un Tuvo Austrumu interešu krustpunktā, kļuva par simboliski piemērotu vietu, lai apspriestu uzreiz vairākas krīzes — no Ukrainas līdz Hormuza šaurumam.

Eiropa nav gatava būt par starpnieku starp Maskavu un Kijevu

Viena no galvenajām tikšanās tēmām bija iespējamā ES loma nākamajās sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Tomēr diskusija atklāja vienotas pieejas trūkumu pašā savienībā.

Saskaņā ar diplomātiskajiem avotiem, daļa dalībvalstu uzskata, ka par sarunām pagaidām ir pāragri runāt. Šīs nostājas pamatā ir pārliecība, ka Krievija neatrodas pietiekami spēcīgā pozīcijā, tāpēc spiediens ir jāturpina un jāpastiprina ar sankciju mehānismiem.

Citi tikšanās dalībnieki pauda piesardzību par ideju Eiropai būt par starpnieku. Galvenā problēma ir saskaņotas nostājas trūkums ES iekšienē attiecībā uz iespējamā sarunu procesa parametriem: tā ietvaru, nosacījumiem un gala mērķiem.

Briseles nostāju visstingrāk formulēja Kaja Kallasa. Pēc viņas teiktā, Eiropa nekad nekļūs par «neitrālu starpnieku» starp Krieviju un Ukrainu, jo ES jau ir puse, kas ir tieši ieinteresēta konflikta iznākumā.

Faktiski šis paziņojums nostiprina jaunu politisko realitāti: Brisele vairs netiecas saglabāt ārēja arbitrāža tēlu, bet atklāti uzskata Ukrainas konfliktu par paša drošības jautājumu.

Sankcijas paliek galvenais spiediena instruments

Neraugoties uz diskusijām par diplomātijas perspektīvām, konsenss sankciju spiediena jautājumā saglabājās.

Kipras prezidentūra apstiprināja gatavību sākt 21. sankciju paketes pret Krieviju apspriešanu. Zīmīgi, ka tieši Kipras prezidentūras laikā iepriekš tika saskaņota arī 20. ierobežojošo pasākumu pakete.

Pēc tikšanās dalībnieku izteikumiem spriežot, sankcijas jau tiek uzskatītas nevis par īslaicīgu reakciju uz krīzi, bet gan par ilgtermiņa ES stratēģijas elementu attiecībā uz Maskavu. Briselē ir pārliecināti, ka spiedienam jāskar ne tikai ekonomika, bet arī drošības jautājumi — tostarp kiberuzbrukumi, diversiju aktivitātes un Eiropas valstu gaisa telpas pārkāpumi.

Tajā pašā laikā ES arvien skaidrāk apspriež jautājumu, kādiem jābūt Krievijas «sarkanajiem pantiem» un kādas piekāpšanās Eiropa būtu gatava pieprasīt iespējamā nākotnes noregulējuma ietvaros.

Tuvie Austrumi kļūst par draudu Eiropas ekonomikai

Ne mazāk svarīga sarunu daļa bija situācija Tuvajos Austrumos. Īpašas bažas Eiropas diplomātos rada Hormuza šauruma drošība — viens no galvenajiem pasaules naftas un gāzes tirdzniecības maršrutiem.

ES baidās, ka pat ierobežota eskalācija var novest pie nopietnām sekām pasaules ekonomikai. Jau tagad tiek fiksēts kuģu apdrošināšanas izmaksu pieaugums, tiem šķērsojot šo reģionu, kas automātiski palielina transporta un enerģijas izmaksas Eiropai.

Tajā pašā laikā diplomāti uzsver: pat ja krīzi izdosies ātri deeskalēt, iepriekšējā jūras pārvadājumu un apdrošināšanas seguma līmeņa atjaunošana var prasīt ilgu laiku.

Īpašu uzmanību ministri veltīja riskiem globālajām pārtikas un mēslojuma piegādes ķēdēm. Nestabilitātes apstākļos Tuvajos Austrumos ES baidās no jaunām migrācijas viļņiem un turpmākas kaimiņu reģionu destabilizācijas.

Stratēģiskā autonomija kā jauns ES mērķis

Praktiski visas apspriestās tēmas — Ukraina, Hormuza šaurums, enerģētika un loģistika — galu galā reducējās līdz vienai idejai: nepieciešamībai stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju.

Pēdējos gados šis termins ir kļuvis par vienu no centrālajiem Eiropas politikā, taču tieši pašreizējais krīžu periods tam piešķir konkrētu saturu. Runa vairs nav tikai par aizsardzību, bet arī par ES spēju patstāvīgi nodrošināt kritiski svarīgo piegādes ķēžu noturību, enerģētisko drošību un transporta infrastruktūras aizsardzību.

Aizsardzības jautājumi arī iegūst jaunu dimensiju. Tikšanās laikā tika apspriests Eiropas Savienības līguma 42.(7) pants, kas paredz kolektīvu palīdzību dalībvalstij uzbrukuma gadījumā.

Pēc Kajas Kallasas teiktā, ES plāno izstrādāt skaidras vadlīnijas šā panta piemērošanai dažādos scenārijos — tostarp uzbrukumos ES valstīm, kas nav NATO dalībvalstis.

Tas liecina par Briseles pakāpenisku centienu izveidot patstāvīgāku drošības sistēmu, kas papildina Ziemeļatlantijas aliansi, taču nav no tās pilnībā atkarīga.

Izraēlas jautājums sašķeļ Eiropu

Vēl viena jutīga tēma bija iespējamās sankcijas pret Izraēlu.

Saskaņā ar diplomātiskajiem avotiem, ES tiek apspriesti divi galvenie varianti. Pirmais — aizliegums importēt produktus no Izraēlas apmetnēm Rietumkrastā. Otrais — personiskas sankcijas pret atsevišķiem Izraēlas politiķiem.

Tajā pašā laikā Eiropas diplomāti atzīst, ka otro variantu īstenot ir ievērojami vieglāk. Tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz apmetņu produkciju saskaras ar nopietniem juridiskiem un tehniskiem šķēršļiem.

Jau pats šādu pasākumu apspriešanas fakts parāda, cik nopietni Eiropā uztver konflikta Gazā sekas un pieaugošo sabiedriskās domas spiedienu pašu ES dalībvalstu iekšienē.

Indija un Saūda Arābija: signāls par jaunu diplomātiju

Īpaša nozīme Limasolā bija Indijas un Saūda Arābijas ārlietu ministru līdzdalībai.

Briselei tas bija iespēja stiprināt dialogu ar valstīm, kurām ir arvien nozīmīgāka loma topošajā multipolārajā pasaulē. Īpaši svarīgi ES ir tas, ka gan Ņūdeli, gan Rijāda saglabā savus saziņas kanālus gan ar Rietumiem, gan ar Krieviju.

Šo valstu klātbūtne atspoguļo arī Eiropas centienus paplašināt diplomātisko koalīciju ap drošības, enerģētikas un starptautiskās tirdzniecības jautājumiem.

Eiropa ieiet pastāvīgu krīžu laikmetā

Gymnich tikšanās Limasolā parādīja, ka Eiropas Savienība pakāpeniski pārveido savu ārpolitiku jaunās globālās nestabilitātes apstākļiem.

Ukraina, Tuvie Austrumi, enerģētikas maršruti, kiberdraudi un migrācijas riski Briselē arvien biežāk tiek uzskatīti par savstarpēji saistītiem vienotas krīzes telpas elementiem.

Tajā pašā laikā ES joprojām atrodas starp divām stratēģijām: stingra spiediena turpināšanu un nākotnes diplomātisko noregulējuma mehānismu meklēšanu.

Limasola parādīja, ka Eiropas vienotība saglabājas, taču savienībā jau ir redzami atšķirīgi priekšstati par to, kādam vajadzētu būt nākamajam starptautiskās politikas posmam — sankciju laikmetam vai sarunu laikmetam.