Kipras finanšu portrets: mājsaimniecības uzkrāj aktīvus, parādu slogs samazinās

Mājsaimniecību aktīvi Kiprā līdz 2025. gada beigām sasniedza 65,1 miljardu eiro, liecina Centrālās bankas ceturkšņa dati. Lielākā daļa līdzekļu — 53% — ir skaidra nauda, noguldījumi un aizdevumi, kas norāda uz iedzīvotāju piesardzību investīcijās.

Vēl 26% aktīvu ir ieguldīti akcijās, 17% — citos finanšu instrumentos un tikai 3% — vērtspapīros. Šāda struktūra atspoguļo mērenu interesi par fondu tirgu, saglabājot augstu likvīdo līdzekļu daļu.

Tajā pašā laikā mājsaimniecību parādsaistības bija 19,8 miljardi eiro, samazinoties līdz 54% no IKP. Tas ir nedaudz zemāk nekā iepriekšējā ceturksnī un ievērojami mazāk nekā 2016. gada līmenī — šajā periodā parādu slogs ir samazinājies par 64%.

Nefinanšu sabiedrības arī uzrāda ievērojamu aktīvu apjomu — 78,4 miljardus eiro. To struktūrā dominē akcijas (38%) un citi finanšu aktīvi (32%), savukārt skaidras naudas un noguldījumu daļa ir 23%.

Uzņēmumu kopējais parāds sasniedza 39,2 miljardus eiro, kas ir ekvivalents 107% no IKP. Neraugoties uz augsto līmeni, salīdzinājumā ar 2016. gadu rādītājs ir samazinājies gandrīz uz pusi, kas norāda uz pakāpenisku korporatīvā sektora stabilizāciju.

Citos finanšu sistēmas segmentos apdrošināšanas sabiedrību aktīvi bija 6,2 miljardi eiro, investīciju organizāciju — 7,4 miljardi eiro, bet pensiju fondu — 4,9 miljardi eiro. Apdrošināšanas sabiedrības aktīvi investē akcijās (45%) un vērtspapīros (28%), investīciju fondi līdz 80% līdzekļu novirza akcijās, bet pensiju fondi — aptuveni 57%.

Eksperti atzīmē, ka šie rādītāji liecina par pakāpenisku Kipras finanšu stabilitātes stiprināšanos: parādu slogs samazinās, bet investīciju aktivitāte saglabājas, neraugoties uz globālo ekonomisko nenoteiktību.