Inflācija paātrinās: enerģijas cenu pieaugums dzen Kipru un eirozonu uz augšu

Inflācija Kiprā aprīlī strauji paātrinājās, sasniedzot 3% salīdzinājumā ar 1,5% martā. Saskaņā ar Eurostat sākotnējiem datiem galvenais iemesls bija konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos, kas izraisīja degvielas un energoresursu cenu kāpumu.

Pēc relatīvi stabila gada sākuma — 1,2% janvārī un 0,9% februārī — aprīļa lēciens kļuva par pamanāmu signālu inflācijas spiediena pastiprināšanai. Gada izteiksmē tas jau atspoguļojas iedzīvotāju pirktspējā, kas pēc aplēsēm samazinājusies par aptuveni 3% pie nemainīgiem ienākumiem.

Eirozonā kopumā inflācija aprīlī arī sasniedza 3% pretstatā 2,6% mēnesi iepriekš. Lielāko ieguldījumu cenu pieaugumā deva enerģētikas sektors, kur inflācija bija 10,9%. Tam seko pakalpojumi (3%) un pārtikas produkti, alkohols un tabaka (2,5%).

Kipra: spiediens no enerģijas un produktiem

Kiprā cenu pieaugums izrādījās daudzkomponentu. Enerģija kļuva dārgāka par 8,7%, neapstrādāti pārtikas produkti — par 10,9%, pakalpojumi — par 4,1%. Tajā pašā laikā bāzes inflācija (neiekļaujot enerģiju un pārtikas produktus) bija 1,9%, kas norāda uz mērenāku cenu pieaugumu citos sektoros.

Neraugoties uz valdības pasākumiem, tostarp degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu no 1. aprīļa par 8,33 centiem litrā, pilnībā iegrožot inflāciju neizdevās. Varasiestādes ieviesa arī atbalsta paketi uzņēmējdarbībai, lauksaimniekiem un tūrisma sektoram, tomēr efekts izrādījās ierobežots ārējā spiediena dēļ.

Eksperti brīdina, ka, saglabājoties pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, pastāv risks turpmākam cenu pieaugumam tuvākajos mēnešos.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Kipra atrodas vidējā inflācijas līmenī: analoģisks rādītājs fiksēts Latvijā (3%), savukārt augstāks pieaugums novērojams, piemēram, Bulgārijā (6,2%) un Horvātijā (5,4%).

Analītiķi atzīmē, ka galvenais inflācijas faktors Eiropā joprojām ir enerģētika, savukārt cenu pieaugums pakalpojumu sektorā sāk palēnināties, norādot uz inflācijas procesu nevienmērību reģiona ekonomikā.