Kipras budžeta pārpalikums samazinājās līdz 593 miljoniem eiro valsts izdevumu pieauguma dēļ

Kipras finanšu rādītāji joprojām ir pozitīvi, taču valsts budžeta pārpalikums pirmajos četros 2026. gada mēnešos bija zemāks nekā pērn. Saskaņā ar Statistikas dienesta provizoriskajiem datiem no janvāra līdz aprīlim vispārējā valsts sektora pārpalikums sasniedza 593,4 miljonus eiro jeb 1,5% no IKP. Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā šis rādītājs bija 614 miljoni eiro, kas atbilda 1,7% no IKP.

Neraugoties uz pārpalikuma samazinājumu par 21 miljonu eiro, valsts ieņēmumi turpināja augt. Četru mēnešu laikā tie palielinājās par 4% un sasniedza 5 miljardus eiro. Galvenais pieauguma avots bija ieņēmumi no ienākuma un īpašuma nodokļiem, kas pieauga par 10,3% līdz 1,3 miljardiem eiro. Sociālās iemaksas palielinājās par 8,3%, sasniedzot 1,7 miljardus eiro, bet ieņēmumi no PVN pieauga par 5,4% un sasniedza aptuveni 1 miljardu eiro.

Vienlaikus ieņēmumi no procentiem un dividendēm samazinājās gandrīz par 28%, noslīdot līdz 61,2 miljoniem eiro.

Valsts izdevumi auga straujāk nekā ieņēmumi. Pārskata periodā tie palielinājās par 5,1% un sasniedza 4,4 miljardus eiro. Visbūtiskākais pieaugums tika reģistrēts sociālo pabalstu pozīcijā, kuru apjoms palielinājās par 109,6 miljoniem eiro jeb par 6,4% līdz 1,8 miljardiem eiro.

Pieauga arī izdevumi valsts ierēdņu atalgojumam, kas sasniedza 1,3 miljardus eiro, kā arī maksājumi par valsts parāda apkalpošanu. Tie palielinājās par 19,2%, sasniedzot 177,3 miljonus eiro.

Statistikas dienestā precizēja, ka daļa datu, jo īpaši par vietējās pašvaldības sektoru, ir balstīta uz aplēsēm, jo no dažām iestādēm nav saņemta pilnīga atskaite.

Neraugoties uz nelielu pārpalikuma samazinājumu, Kipra turpina saglabāt pozitīvu valsts finanšu bilanci, kas liecina par budžeta stabilitāti sociālo un administratīvo izdevumu pieauguma apstākļos.