Lordu palātā atkal runāja par Kipru: britu lords apsūdzēja Kipras Republiku sarunu izgāšanā

Lielbritānijas Lordu palātā atkal tika aktualizēts Kipras noregulējuma jautājums. Liberāldemokrātu partijas pārstāvis lords Džons Šarkijs diskusijā par Kara vēstījumu paziņoja, ka iemesls miera iniciatīvu izgāšanai uz salas pēdējo desmitgažu laikā ir grieķu kipriešu puses nostāja.

Savā runā lords Šarkijs atgādināja, ka Kipra jau vairāk nekā 50 gadus ir sadalīta, bet daudzie salas apvienošanas mēģinājumi nav devuši rezultātu. Pēc viņa teiktā, īpaši sāpīgs brīdis bija sarunu izgāšanās Kran-Montānā apmēram pirms deviņiem gadiem, kad, kā norādīja britu politiķis, grieķu kipriešu puse izstājās no procesa pēdējā brīdī.

Šarkijs uzsvēra, ka Lielbritānija turpina spēlēt nozīmīgu lomu Kipras jautājumā kā garantētājvalsts un bijusī koloniālā lielvalsts. Viņš arī pievērsa uzmanību Ziemeļkipras Turku Republikas starptautiskajai izolācijai un ekonomiskajiem ierobežojumiem, ar kuriem saskaras turku kiprieši.

Atsevišķi britu lords pieminēja Ziemeļkipras Turku Republikas prezidentu Tufanu Erhurmanu, citējot viņa neseno paziņojumu, ka nav iespējams atrisināt Kipras problēmu, neatzīstot turku kipriešu tautas pastāvēšanu.

Pēc Šarkija teiktā, situācija Tuvajos Austrumos un pieaugošā reģionālā spriedze atkal ir pastiprinājusi interesi par sarunu atsākšanu. Viņš atgādināja, ka gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, gan grieķu kipriešu līderis Nikoss Hristodulidis iepriekš ir pauduši nepieciešamību atgriezties pie dialoga.

Lords arī atsaucās uz Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas nostāju, kura Kipras problēmas taisnīga un ilgtspējīga risinājuma panākšanu nosaukusi par prioritāti Eiropas Savienībai.

Uzrunas noslēgumā Šarkijs paziņoja, ka pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas var radīt jaunas iespējas sarunu procesa virzībai un kompromisa meklējumiem starp pusēm.