Enerģētiskā spriedze un stagflācijas risks: ES gatavojas jaunam ekonomiskam triecienam

Situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos un pieaugošā spriedze Hormuza šaurumā pastiprina bažas par jaunu ekonomisko krīzi Eiropā. Uz ieilgušo sarunu fona starp ASV un Irānu, kā arī Donalda Trampa paziņojumiem par operācijas «Brīvība šaurumos» turpināšanu, enerģētikas faktors atkal izvirzās priekšplānā.

Papildu spiedienu uz tirgu rada ziņas par Irānas uzbrukumiem Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kas palielina nestabilitāti galvenajā naftas piegādes reģionā. Eksperti brīdina: pat pie iespējamas deeskalācijas krīzes sekas būs jūtamas vēl ilgi.

ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka pašreizējo situāciju nevar viennozīmīgi saukt par stagflāciju, neskatoties na augsto inflāciju un vājo ekonomisko izaugsmi. Pēc viņas teiktā, pagaidām trūkst trešā galvenā faktora — augsta bezdarba. Tomēr daudzi analītiķi šaubās, vai šis līdzsvars saglabāsies.

Tajā pašā laikā Eiropas komisārs ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis tieši paziņoja par «stagflācijas šoku», uzsverot, ka enerģijas cenu kāpums jau palēnina ekonomiku un pastiprina inflāciju. Viņš arī brīdināja, ka ES ir ierobežotas iespējas vērienīgam finansiālam atbalstam augstā parādu līmeņa un nepieciešamības palielināt aizsardzības izdevumus dēļ.

Iepriekš ievērojami līdzekļi tika novirzīti caur Atveseļošanas fondu, taču ES vadība liek saprast, ka šādu programmu atkārtošanos gaidīt nav vērts. Tas nozīmē, ka krīzes padziļināšanās gadījumā valstīm nāksies meklēt iekšējos resursus un pārskatīt budžeta prioritātes.