Nafta kļūst lētāka ASV un Irānas sarunu dēļ: kad degviela varētu kļūt lētāka Kiprā un ES

Pasaules naftas cenas sākušas samazināties uz ASV un Irānas sarunu fona par iespējamu kuģošanas atjaunošanu caur Hormuzas šaurumu — galveno maršrutu pasaules naftas piegādēm.

Svētdien Brent naftas cena saruka aptuveni par 1,5% — līdz 99 dolāriem par barelu, bet amerikāņu vieglā nafta WTI kļuva lētāka gandrīz par 5%, līdz 92 dolāriem. Investori to saista ar gaidām par Hormuzas šauruma atvēršanu, caur kuru plūst aptuveni 20% pasaules naftas piegāžu.

Šaurums kopš februāra beigām ir gandrīz bloķēts pēc militārā konflikta sākuma reģionā. Pēc analītiķu datiem, ja sarunas noslēgsies veiksmīgi, tranzīts var daļēji atjaunoties jau jūnija sākumā.

JPMorgan eksperti uzskata, ka, atverot šaurumu, naftas cenas stabilizēsies ap 97 dolāriem par barelu līdz 2026. gada beigām. Tas varētu pakāpeniski samazināt degvielas cenas Eiropā un Kiprā.

Pēc enerģētikas analītiķu aplēsēm, ES valstu iedzīvotāji pirmo benzīna un dīzeļdegvielas cenu samazinājumu varētu sajust 2–4 nedēļas pēc piegāžu atjaunošanas caur Hormuzas šaurumu. Parasti mazumtirdzniecības tirgus reaģē uz naftas cenas izmaiņām ar zināmu nobīdi degvielas rezervju un līgumpiegāžu dēļ.

Kiprā cenu samazinājums varētu sākties jūnija otrajā pusē vai jūlija sākumā, ja ģeopolitiskā situācija atkal nepasliktināsies. Tomēr speciālisti brīdina, ka strauju atvieglojumu gaidīt nevajadzētu: augstās transporta izmaksas un saglabājošā spriedze Tuvajos Austrumos turpinās ietekmēt tirgu.

Tikmēr cenu kāpums jau ir nopietni skāris patērētājus. ASV šī gada piemiņas dienas brīvdienas kļuva par dārgākajām pēdējo četru gadu laikā: vidējā benzīna cena sasniedza 4,51 dolāru par galonu, kas ir vairāk nekā par 50% augstāk nekā pirms konflikta sākuma.

Ekonomisti norāda, ka turpmākā cenu dinamika būs tieši atkarīga no naftas piegāžu stabilitātes un sarunu iznākuma starp Vašingtonu un Teherānu.