Naftas tirgus uz robežas: tirgotāji brīdina par strauju cenu lēcienu līdz vasarai

Pasaules naftas tirgus tuvojas kritiskajam punktam, kas var izraisīt strauju cenu pieaugumu jau tuvāko nedēļu laikā. Par to ziņo laikraksts Financial Times, atsaucoties uz nozares tirgotājiem un analītiķiem.

Par galveno iemeslu tiek saukta Hormuza šauruma blokāde — viens no galvenajiem naftas piegādes maršrutiem. Pēc tirgus dalībnieku aplēsēm, ja situācija nemainīsies, globālie degvielas krājumi var būtiski samazināties jau līdz maija beigām.

Papildu bažas izraisīja Donalda Trampa paziņojums, kurš pieļāva, ka blokāde var turpināties mēnešiem ilgi. Tas pastiprināja gaidas par vērienīgāku konfliktu un palielināja spiedienu uz tirgu.

Eksperti brīdina: līdz jūnijam jēlnaftas, benzīna, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas krājumi var sasniegt kritiski zemu līmeni. Uzņēmuma Gunvor pētniecības nodaļas vadītājs Frederiks Lasērs paziņoja, ka «lūzuma punkts» iestāsies jau jūnijā, un sekas būs sāpīgas pasaules ekonomikai, kas būs spiesta samazināt degvielas patēriņu.

Konsultāciju uzņēmuma Energy Aspects dibinātāja Amrita Sena arī norādīja, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai līdz jūnija beigām, krājumi var tikt praktiski izsmelti.

Analītiķi ir vienisprātis, ka turpmākā krīzes attīstība tieši noteiks cenu dinamiku. Ieilguša konflikta gadījumā tirgus var saskarties ar strauju energoresursu vērtības lēcienu un jaunu inflācijas spiediena vilni visā pasaulē.

Ko tas nozīmē Kiprai

Kiprai iespējamais naftas cenu lēciens rada tiešus ekonomiskos riskus. Valsts ir gandrīz pilnībā atkarīga no degvielas importa, tāpēc jebkuras svārstības pasaules tirgū ātri atspoguļojas iekšējā ekonomikā.

Pirmkārt, pieaugs benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Tas izraisīs transporta, loģistikas un attiecīgi lielākās daļas preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. Īpaši jutīgs var būt elektroenerģijas cenu pieaugums, jo ievērojama daļa ražošanas salā joprojām ir saistīta ar naftas produktiem.

Radīsies papildu spiediens uz inflāciju, kas jau uzrāda izaugsmi. Mājsaimniecību izdevumu pieaugums samazinās pirktspēju, bet bizness saskarsies ar operatīvo izmaksu pieaugumu.

Arī tūrisma nozare — viena no galvenajām Kipras ekonomikai — var sajust sekas. Aviobiļešu un pakalpojumu sadārdzināšanās var ietekmēt tūristu plūsmu, īpaši no Eiropas valstīm.

Īstermiņā valdība var būt spiesta izskatīt atbalsta pasākumus, piemēram, degvielas nodokļu samazināšanu vai subsīdijas, tomēr to ietekme ilgstošas krīzes gadījumā būs ierobežota.

Tādējādi ilgstoša nestabilitāte naftas tirgū var kļūt par nopietnu izaicinājumu Kipras ekonomikai, pastiprinot inflāciju un palēninot ekonomisko izaugsmi.